Sveiki! Šis ir mans pirmais raksts tāpēc lūdzu novērtēiet to!
Un runājot par rakstu daži fakti ir visai smieklīgi
Ceru, ka patiks!
Fakti par alerģijām41
98
1
Siena drudzi izraisa siens Populārais termins „siena drudzis“ uzskatāms par nepareizu nosaukumu, jo reakciju nerada siens, turklāt tas nav drudzis. Terminu 1828. gadā radīja Britānijas ārsts, kurš ievēroja, ka viņa alerģiskie simptomi pastiprinās laikā, kad Britānijā tiek ievākts siens. Šodien šo terminu lieto, lai apzīmētu stāvokli, kad ir aizlikts deguns, klepus, iesnas, šķaudīšana un citi simptomi, kurus izsauc augi, kas izdala ziedputekšņus, vai pelējumi, kas izdala sporas, – parasti pavasara beigās, vasarā vai rudenī.
Dzīvnieki ar īsu spalvu nevar izraisīt alerģijas. Ne dzīvnieka spalva, ne tās garums nav faktors, kas izraisa alerģiju. Īstais izraisītājs ir dzīvnieka siekalās vai ādā esošas olbaltumvielas. Kaķi var izraisīt vairāk alerģisku reakciju nekā suņi tieši tādēļ, ka kaķi bieži laiza savu kažoku un uz tā nonāk olbaltumvielas. Arī grauzēji un truši var izraisīt alerģijas. Ja esat alerģisks pret dzīvniekiem ar spalvainu kažoku, varbūt ir vērts iegādāties draugu, kam tāda nav: zivtiņas, krabjus, iguānas vai čūskas?
Puķu ziedputekšņi ir galvenais alerģiju izraisītājs. Paradoksāli, taču ir maz ticams, kad alerģijas simptomus radīs atsevišķi par bīstamiem uzskatīti augi, piem., krāšņi ziedošas puķes. Rožu un daudzu citu smaržojošu, krāšņi ziedošu puķu ziedputekšņi ir smagi, vaskaini un lipīgi, tāpēc ir maz ticams, ka tos ir iespējams viegli ieelpot. Šos ziedputekšņus nepārnēsā vējš. No zieda uz ziedu tos pārnēsā kukaiņi. Alerģijas pret šiem augiem nav tipiskas (no tām necieš pat puķkopji un dārznieki, kas bieži atrodas tiem līdzās).
No alerģijām „izaug”. Daudzi cilvēki kļūst alerģiski, bet pieaugot tās neizzūd. Kaut arī atsevišķiem cilvēkiem var izpausties vieglāki kādu vielu radītie simptomi un tādēļ viņš no šīm vielām izvairās, ir neiespējami izvairīties no kontakta ar atsevišķu augu putekšņiem, pelējumiem un putekļiem. Biežas šo gaisā esošo alergēnu iedarbības dēļ atsevišķi cilvēki cieš no alerģijām visu mūžu.
Ja man pret kaut ko ir alerģija, arī mani bērni būs alerģiski. Nosliece uz alerģijas attīstību tiek nodota no paaudzes uz paaudzi, bet nozīme ir arī citiem faktoriem. Ja viens no vecākiem ir alerģisks, iespēja, ka bērns būs alerģisks, ir 50 %. Ja alerģiski ir abi vecāki, iespēja palielinās līdz 66 %. Dažkārt alerģijas attīstās arī tad, ja nevienam no vecākiem nav konstatēta alerģija. Daudzi eksperti uzskata – jo agrāk tiek pārciesta alergēna iedarbība, jo vairāk ticams, ka cilvēks pret to būs alerģisks vēlāk.
Pārceļoties uz citu dzīvesvietu, izdosies izārstēt alerģiju Diemžēl pārcelšanās uz citu vietu īpaši neietekmēs alerģijas esamību. Ja pat jaunajā dzīvesvietā nav sastopami augi, kuri izraisa alerģiju, tur aug citi augi, kas izdala ziedputekšņus, piem., vērmeles, papeles, oši, bērzi, u.c. Cilvēki, kas ir jutīgi pret noteiktiem ziedputekšņiem, var kļūt jutīgi arī pret citiem, jaunajā apkārtnē esošajiem ziedputekšņiem. Tā, piemēram, cilvēks, kas ir alerģisks pret ambroziju, var kļūt alerģisks pret vērmelēm.
Cerams, ka tev nav neviena no šīm alerģijām un tev šie fakti nav jāizbauda uz savas ādas, bet tomēr, ja tā ir novēlu tev drīzu izvesaļošanos. Paldies, ka izlasīji šo rakstu!
