Otrā daļa klāt. 
Iepriekšējā daļa šiet - http://spoki.tvnet.lv/vesture/Fakti-par-Dinozauriem-1-dala/749458
Fakti par Dinozauriem 2. daļa.7
201
2
Mērija Eninga (1799-1847) bija visslavenākā fosīliju medniece no visiem. Tomēr viņas izrakumi nebija veikti tik perfetki, cik vajadzēja, jo viņa nāca no trūcīgas ģimenes, kamēr pārējie bija no turīgām ģimenēm.
Vairums gaļēdāju staigāja uz divām kājām. Tas viņus padarīja ātrākus un ar brīvajām rokām tie spēja sagrāpt savu laupījumu. Lielākā daļa augēdāju staigāja uz četrām kājām, lai labāk turētu balansu. Daži augēdāji varēja nostāvēt uz kājām īsu laiku.
Zinātnieki uzskata, ka daži dinozauri bijuši siltaseņu, aukstaseņu un pat ne viens, ne otrs. Uzskatāms, ka mazie gaļēdāji bijuši siltaseņu, bet augēdāji, kui nebija tik aktīvi, aukstaseņu. Siltaseņu dzīvniekiem vajag 10 reizes vairāk ēdiena nekā aukstaseņu tāda paša izmēra dzīvniekiem.
Arhiologs Rojs Endrū Čepmens 1923. gadā, Gobī tuksnesī Mongolijā, atrada pirmo dinozauru ligzu. Pirms ROjs nebija atradis šo ligzu, zinātnieki vēl nebija pārliecināti, kā dzima dinozauru mazuļi.
Lielākās dinozauru olas bija basketbola bumbas lielumā. Jo lielāka ola, jo biezāks apvalks. Tātad, ja dinozauru olas būtu vēl lielākas, tad mazuļie noteikit nebūtu varējuši izkļūt no tām.
Pirmie dinozauri, kas parādijās bija gaļēdāji, pēc tam tikai zālēdāji. Beigās jau sāka parādīties visēdāji.
Vairums dinozauru bija veģetārieši.
Autors: Foto: AP
Dažiem no lielākajiem augēdājiem bija jāapēd apmērām kāda tonna barības dienā. Tas iznāk apmēram kaudze ar veģetāciju autobusa lielumā.
Stegozauram ir mazākās smadzenes no visiem, skatoties tā ķermeņa izmērus. 'Tā ķermenis ir busiņa leilumā, bet smadzenes valrieksta lielumā.
VIen indiāņu cilts Amerikā, uzskatīja, ka dinozauru kauli piederēja bifeļu tēviem. Bet, pirms 300. gadiem, angļi. uzskatīja, ka donozauru kauli nāca no ziloņa vai pat milzu cilvēkiem.
Tev patiks šie raksti
