›

Dzelzceļa stacijas un pieturas punkti līnijā Gulbene-Abrene 4

40 0

Šobrīd slēgtā un demontētā dzelzceļa līnija Gulbene-Abrene nav tikusi būvēta kā viena vesela līnija. Tā veidojusies no vairākām atsevišķām līnijām vai to daļām dažādos laika posmos.

1902.gadā kokmateriālu izvešanai no Abrenes (Pitalovas) stacijas tika izbūvēts 67km garš šaursliežu (750mm) dzelzceļa atzars uz Situ. 1916.gadā Pirmā Pasaules kara laikā cariskās Krievijas armijas vajadzībām caur Gulbeni, kurā tajā laikā jau atradās Pļaviņu-Valkas līnijas stacija, Abrenes-Sitas līnija tika savienota ar Rīgas-Pleskavas līniju pie Ieriķiem (ir dati, ka tā uzreiz tikusi būvēta kā platsliežu līnija). Tā bija tā saucamā rokādes jeb savienojošā dzelzceļa līnija, kas būvēta militārajām vajadzībām un nosprausta samērā tālu no apdzīvotām vietām.

1921.gadā Gulbenes-Abrenes līnija tika pārnaglota uz 1524 mm platumu. 1926. gadā no Žīguriem ziemeļu virzienā sāka būvēt šaursliežu dzelzceļu, kas arī bija paredzēts koku vešanai. 1963.gadā tā garums sasniedza 62 kilometrus, bet 1967.gadā atzaru likvidēja, to aizstājot ar autoceļiem. Gulbenes-Abrenes līnijai bija arī citi atzarojumi, pazīstamākais no kuriem bija 1934.gadā uzbūvētā Pakalniešu-Kūdupes līnija. 1934.gadā atklāja arī šaursliežu dzelzceļa līniju, kas savienoja Situ ar Rēzekni.

1924.gadā pa uzlaboto, normālai ekspluatācijai pielāgoto, bijušo militāro līniju sāka kursēt starptautiskie vilcieni Rīga-Ļeņingrada. Otrā Pasaules kara gados šo dzelzceļu Vācijas armija izmantoja Austrumu frontes un pie dzelzceļa ierīkoto kara lidlauku apgādei. No 1944.gada marta līdz jūlijam kara lidlaukos pie Vecumu stacijas un Gulbenes bāzējās aviācijas leģions "Latvija" (Luftwaffen-Legion Lettland).

Arī padomju okupācijas laikā pa to kursēja vilcieni Rīga-Abrene(Pitalova) (pa diviem maršrutiem — caur Ieriķiem un Gulbeni un caur Pļaviņām un Gulbeni).

No 1993.gada līdz līnijas pilnīgai slēgšanai pasažieru vilcieni kursēja līdz Vecumiem. Pirms līnijas posmu slēgšanas vienreiz dienā kursēja vilciens Rīga-Ieriķi-Gulbene un Rīga-Pļaviņas-Gulbene-Vecumi.

Līnijā Gulbene—valsts robeža satiksme slēgta 2001.gadā. Pēdējais pasažieru vilciens (Vecumi-Pļaviņas-Rīga) līnijā aizgājis 2001.gada 1.jūlijā, bet pēdējais kravas vilciens — 2001.gada 29.augustā ar kokmateriālu kravu maršrutā Žīguri-Gulbene. Gulbenes mezgla stacija mūsdienās kalpo kā saskares stacija platsliežu līnijai Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu līnijai Gulbene-Alūksne.

2014.gadā Vidzemes plānošanas reģions sniedzis konceptuālu atbalstu līnijas atjaunošanai posmā Gulbene-Abrene(Pitalova).

GULBENE

Vecgulbenes šaursliežu dzelzceļa stacija (Viestura ielā 10) celta 20.gs. sākumā, vienlaikus ar dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Valka būvniecību. Vidzemes pievedceļu sabiedrības būvētās mūra ēkas arhitektoniski veidotas vienā stilā - sarkanu ķieģeļu konstrukcijā ar dekoratīvām ķieģeļu joslām un logailu apdarēm. Visās stacijās pēc vienota plāna atrodas pasažieru uzgaidāmā telpa, dienesta telpas, kase un arī stacijas priekšnieka dzīvoklis.

Ēka kā stacija izmantota līdz 30.gadiem, kad visus pasažierus sāka apkalpot jaunā Gulbenes platsliežu dzelzceļa stacija. Vēlāk ēka pielāgota dzīvokļu vajadzībām

Arhitektoniski iespaidīgā jaunā Gulbenes stacijas ēka celta 1926.gadā pēc pazīstamā arhitekta, profesora Pētera Federa (1868–1936) projekta platsliežu dzelzceļa vajadzībām, taču 1939. gadā pasažieru ērtībai pie platsliežu stacijas tika pievilkts šaursliežu sliežu ceļš. Gulbene stacijas ēka līdz ar citām dzelzceļa ēkām stipri cieta 1944. gadā padomju aviācijas uzlidojuma laikā. Gandrīz pilnībā nopostīto pasažieru ēku faktiski uzbūvēja no jauna vācu karagūstekņi. Atjaunošanas darbs tika paveikts labā kvalitātē, un ēka arhitektoniski un plānojuma ziņā būtiski neatšķiras no oriģināla. Tā joprojām ir viena no lielākajām un greznākajām dzelzceļa staciju ēkām Latvijā.

Gulbenes stacija, tā pat kā daudzas dzelzceļa stacijas Latvijā, ir piedzīvojusi arī Latvijas tautai traģiskus notikumus. Gan 1941.gada 14.jūnijā, gan 1949.gada 25.martā no Gulbenes stacijas uz Sibīriju izsūtīja simtiem Latvijas dēlus un meitas. Jo īpaši šo notikumu traģismu pasvītro vairāku desmitu Latvijas armijas virsnieku nogalināšana Litenē un nenošauto izsūtīšana no Gulbenes stacijas.

Līdz 2011.gadam uz Gulbeni no Rīgas regulāri kursēja pasažieru dīzeļvilciens. Padomju laikā caur Gulbeni kursēja divi vilciena Rīga-Abrene(Pitalova) maršruti (caur Ieriķiem un caur Pļaviņām). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas maršruts tika saīsināts līdz Vecumiem (Žīguriem), bet pēc Abrenes(2001) un Ieriķu(1999) virziena līniju slēgšanas pasažieru satiksme tajā pārtraukta.No 2012. gada 19. maija vilciens uz Gulbeni tika norīkots atsevišķās sestdienās. No 2012. gada 13. jūlija sestdienas vilcieni atcelti, bet piektdienu un svētdienu vakaros ikdienas Madonas reiss pagarināts līdz Gulbenei. 2012. gada nogales pirmssvētku dienās uz Gulbeni norīkoti sestdienas vilcieni. Kopš 2013. gadā pagarinātie reisi līdz Gulbenei netiek norīkoti, bet dažas reizes gadā (Lieldienās, Līgo svētkos u.c.) tiek norīkots speciāls vilciens Rīga-Gulbene sestdienās (no Rīgas 7.40, no Gulbenes 17.33).

izveidot rakstu izveidot testu

MELNUPE

Melnupes stacija atklāta 1933.gada 12.decembrī, slēgta līdz ar līnijas slēgšanu 2001.gadā.

STRADI

Pirms Otrā Pasaules kara slēgts pieturas punkts.

MEDŅI

50.gados slēgts pieturas punkts.

EZERMALA

Pirms Otrā Pasaules kara slēgts pieturas punkts.

LITENE

Litenes stacija atklāta 1920.gada 6.augustā. Slēgta līdz ar līnijas slēgšanu 2001.gadā.

PEDEDZE

Pirms Otrā Pasaules kara slēgts pieturas punkts.

SITA

Sitas stacija atklāta 1902.gadā kā šaursliežu līnijas Abrene(Pitalova)-Sita galastacija, bet Pirmā Pasaules kara laikā savienota ar Gulbeni. No stacijas bijuši izbūvēti vairāki šaursliežu atzarojumi (saskaņā ar dažām kartēm, viens atzars Sitas staciju savienojis ar Kalnienu (līnija Gulbene-Valka)). Savukārt cits atzars 1934.gadā izbūvēts uz Rēzekni. Pasažieru vilcienu kustība līnijā pārtraukta 1960.gadā, bet līnija slēgta 1965.gadā.

Stacija slēgta līdz ar līnijas slēgšanu 2001.gadā.

BALVI

Līdz 1934.gada 15.oktobrim stacijas nosaukums bija Bolvi, tad to nomainīja pret Balvu nosaukumu. Līdz pat 50.gadu beigām caur Balvu staciju kursēja pasažieru vilciens Rīga-Ļeņingrada, vēlāk caur to kursēja divi pasažieru vilcieni Rīga-Abrene(Pitalova).

Stacija slēgta līdz ar līnijas slēgšanu 2001.gadā.

VĪKSNA

Vīksnas stacija atvērta 1930.gada 1.decembrī, slēgta 2001.gadā līdz ar līnijas slēgšanu.

PAKALNIEŠI

Pirms Otrā Pasaules kara slēgts pieturas punkts.

No Pakalniešu stacijas Pirmā Pasaules kara laikā izbūvēja 7.8km garu atzaru, kuru 1932.gadā pagarināja līdz Kūdupei. Pakalniešu-Kūdupes atzaru slēdza un daļēji saspridzināja 1944.gadā.