Šī kuģa mūžs nebija ilgs- tikai nepilnu ceturtdaļgadsimtu, bet šajā laikā tas paguva kalpot četrām dažādām varām un katrai ar savu vārdu. Vispazīstamākais no tiem ir ‘’Virsaitis’’. Tagad tas rimti atdusas jūras dzelmē.
Četru varu kalps.23
977
0
M 68.
1917.gada 18.septembrī vācu armijas virspavēlniecība izdod pavēli par operācijas ‘’Albion’’ uzsākšanu, kas paredzēja Monzunda arhipelāga (Sāremā, Hijumā un Muhu salu) ieņemšanu. Līdz ar lieliem sauszemes spēkiem, ko komandēja ģenerālis fon Katēns (von Kathen), operācijas īstenošanai tiek organizēti lieli flotes spēki viceadmirāļa Šmita (Schidt) vadībā. Kaujas grupā ietilpst 10 līnijkreiseri, 9 vieglie kreiseri, 51 iznīcinātājs, 6 zemūdenes, 3 traleru pusflotiles un 19 tvaikoņu transportflote, kas koncentrējās Liepājā. 10.oktobrī operācijā ‘’Albion’’ iesaistīto jūras spēku pirmā grupa atstāj Liepāju, lai sagatavotu ceļu uz ziemeļiem cauri mīnu laukiem. Pēc dienas ceļā dodas arī otrā grupa, kurā ietilpst arī traleru pusflotile kapteiņa fon der Mārvica (von der Marwitz) vadībā. Līdz ar apsardzībai domātajiem iznīcinātājiem un tralēšanai pielāgotām motorlaivām tās kodolu veido pieci M tipa traleri, to vidū arī M 68. Tiem seko vēl divas grupas ar galvenajiem kaujas spēkiem. Kā no vēstures zināms, šī operācija vācu pusei beidzās sekmīgi, ar ne pārāk lieliem zaudējumiem. Savs nopelns bija arī M 68, kas 12.oktobrī piedalījās desantoperācijā Tagas līcī Sāremā salas ziemeļos un 18.oktobrī piedalījās desantā Kuivastu reidā.
Īss mūžs izrādījās M 68 mūžs vācu flotē. 1917.gada 25.jūlijā ūdenī nolaistais un 6.oktobrī flotē ieskaitītais traleris jau 29.oktobrī Daugavgrīvā uzskrien uz mīnas un līdz ar to viņa ‘’darba mūžs’’ ir beidzies. Tas gan tiek izcelts, bet veikt remontu vairs vāciešiem nav motivācijas- karš bija beidzies.
‘’Sarkanā Latvija’’
1919.gada sākumā varu Latvijā uz laiku pārņem boļševiki. Jaundibinātā P.Stučkas valdība sparīgi ķeras pie Padomju Latvijas kara flotes izveides. Uz Maskavu tiek nosūtīta telegramma ‘’ No ūdens izcelto karakuģi M 68 Latvijas kara revolucionārā padome nolēmusi izremontēt un nosaukt par ‘’Sarkano Latviju’’.’’ Tā vēl ekspluatācijai nederīgais kuģis kļūst par Latvijas flotiles vienības štāba kuģi. Presē pat parādās ziņa, ka saformēta 67 cilvēku apkalpe ar komandieri Aņičkinu priekšgalā. Lielas ambīcijas, kas tā arī nepiepildījās. Lielinieku valdīšanas nebija ilgs un kuģis tā arī palika stāvam Daugavgrīvas remonta darbnīcās.
‘’Virsaitis’’
Nostabilizējoties politiskajai un saimnieciskajai situācijai valstī jaunā Latvijas Republikas valdība sāk domāt arī par pilnvērtīgas kara flotes izveidi. Un skati atkal tiek vērsti Vācijas karakuģīša M 68 virzienā. 1919.gada jūlijā Latvijas Apsardzības ministrija to pārņem savā bilancē kā mīnu traleris ‘’M’’ un tiek sākts tā remonts un apbruņošana. Vēl remonta laikā, 1921.gada 12.jūnijā, tas tiek pie sava vārda ‘’Virsaitis’’ un ieskaitīts jūras dienestā. Remonta beigās, 1921.gada 10.novembrī, Daugavgrīvas ziemas ostā kuģis tiek svinīgi nolaists ūdenī. Uz kuģa tiek pacelts LR karogs (karakuģu karogus apstiprina tikai 1923.g.). Tā nu necilais Vācijas karakuģītis kļuva par Latvijas flotes lepnumu un sāka pildīt savus tiešos pienākumus.
Oficiālas bāzes vietas kuģim nebija, lai arī kā pieraksta osta tika minēta Liepāja. ‘’Virsaitim’’ bija divas pastāvīgas pietauvošanās vietas- Liepājas Kara ostā un AB dambī Rīgā. Lai uzturētu kaujas spējas augstā līmenī, kuģis piedalās dažādos manevros. ‘’Virsaitim’’ tiek arī uzticēts doties uz Franciju pēc flotes papildinājuma- traleriem ‘’Imanta’’ un ‘’Viesturs’’ un zemūdenēm ‘’Ronis’’ un ‘’Spīdola’’. Kuģis pildīja arī dažādas reprezentatīvas funkcijas un pavadīja Valsts prezidentus ārzemju vizītēs.
Kuģa apkalpes skaits bija mainīgs un svārstījās ap 70 vīriem. Kuģim bija sava futbola komanda un pat orķestris un tie ņēma aktīvu darbību gan sporta, gan kultūras pasākumos.
Vēl viena joma, kurā piedalījās ‘’Virsaitis’’, bija jūras kontrabandas apkarošana. Arī tajos laikos galvenā kontrabanda bija spirts un papirosi. Tabakas kontrabandā tika pieķerts arī ‘’Virsaiša’’ matrozis Paulis Nicmanis, par ko saņēma naudas sodu 383ls apmērā. Bet tas nebija vienīgais gadījums, kad tiesas darbos bija iesaistīts kāds no flagmaņa apkalpes locekļiem. 1930.gadā spiegu tiesas prāvā uz apsūdzēto sola sēdēja arī ‘’Virsaiša’’ matrozis Francis Kirilovičs, kuru apsūdzēja par informācijas vākšanu (kuģa bruņojums, munīcija) un tās nodošanu Krievijas aģentam ar segvārdu Morozovs. Tiesas spriedums bija bargs- 15 gadi spaidu darbos.
1940.gada 25.jūlijā uz visiem Latvijas kara flotes kuģiem piespiedu kārtā tiek nolaisti Latvijas un pacelti PSRS Sarkankarogotās Baltijas kara flotes karogi. Un tas notiek pirms Latvijas oficiālās iekļaušanas PSRS sastāvā.
T-297
1940.gada 19.augustā kuģis ar nosaukumu T-297 tiek oficiāli iekļauts PSRS Baltijas kara flotes sastāvā. 1941.gada 25.jūlijā kuģis atgūst savu nosaukumu ‘’Virsaitis’’. Kāpēc tā noticis?- tas ir nedaudz dīvaini un neizskaidrojami. Otrā pasaules kara laikā kuģis iesaistās aktīvā karadarbībā- veicis bīstamu pārbraucienu uz Dancigu, mīnējis Rīgas jūras līci, piedalījies Tallinas evakuācijā un Ļeņingradas aizstāvēšanā.
Savā beidzamajā reisā ‘’Virsaitis’’ devās 1941.gada 2.decembrī. Kopā ar citiem kuģiem tas evakuēja ielenkumā nonākušās Sarkanās armijas daļas no Hanko pussalas karabāzes Somu jūras līcī. Karavīrus vajadzēja nogādāt Krievijas pilsētā Kronštatē, bet līdz tai kuģis nenokļuva. Somu jūras līcī tas sadūrās ar mīnu un nogrima. Bojā aizgāja 237 cilvēki.
2005.gadā pie Hanko pussalas tiek filmēti zemūdens kadri filmai par II Pasaules karu un 67m dziļumā tiek uziets nezināms kuģa vraks. Kuģis ir pamatīgi cietis un nav iespējams noteikt tā identitāti. 2008.gadā somu ūdenslīdēji vēlreiz dodas pie vraka, lai izceltu kādu priekšmetu, kas palīdzētu to identificēt. Un tiek izcelts kuģa zvans. Un tiek noskaidrots, ka tas ir ‘’Virsaitis’’.
2013.gada 4.septembrī, izrādot godu flagmanim un visiem bojāgājušajiem, notiek piemiņas ceremonija un nirēji pie vraka piestiprina piemiņas plāksni ar uzrakstu ‘’Latvijas kara flotes flagmanis ‘’Virsaitis’’ 02.12.1941.’’ Bet kuģa zvanu somu ūdenslīdējs Jarmo Kusinens nodeva Aizsardzības ministram Pabrikam un tagad tas apskatāms Latvijas Kara muzejā.
