Šis raksts būs par ēkām un kapenēm, kurās nāves elpa ir jūtama vairāk kā jebkur citur. patiešām creepy
Biedējošākās kapenes9
95
0
Kaulu kapella, Evora, Portugāle. Capela dos Ossos (Kaulu kapella) ir viens no Evoras pilsētas lepnumiem un slavenākajiem pieminekļiem. To 16. gadsimtā uzcēla kāds franciskāņu mūks ar šo diezgan šausminošo celtni akcentējot cilvēka atdzimšanu un dzīvi pēc nāves. Pie ieejas šajā kapellā atrodas izkārtne, uz kuras, burtiski tulkojot, rakstīts:”Mēs, kauli kas esam šeit, gaidam jūsu kaulus”. Kapellas iekšsienas un astoņi pilāri ir “dekorēti” ar apmēram 5000 mūku galvaskausiem un kauliem, bet divi skeleti karājas no griestiem nesadalīti. Šo divu skeletu patiesās personības nav zināmas, bet klīst leģenda, ka viens ir pieaudzis vīrietis, bet otrs ir viņa dēls, kuru nolādējusi viņa paša māte.
Uzbūvēta 1776. gadā, Galvaskausu kapella Čermnas pilsētā Polijā bija viena no priestera Vaclava Tomašeka slimākajiem fantāzijas augļiem. Viņš nelielas Baroka stila baznīcas iekšsienas noklāja ar apmēram 3000 cilvēku kauliem. Turklāt zem baznīcas atrodas kapenes ar vēl apmēram 21 tūkstoša cilvēku mirstīgajām atliekām. Pārsvarā šie cilvēki gāja bojā Trīsdesmit gadu kara laikā (1618-1648), vai ciešot no bada. Tā kā kapellas interjerā izmantoto kaulu īpašniekiem dzīves laikā atļauja netika palūgta, šo kapellu apvij stāsti par šo mirušo cilvēku lāstu. Katrā ziņā, ieejot šajā kapellā, tu sajutīsies kā nāves valstībā, jo gandrīz 30 tūkstoši mirušo tevi burtiski apņems no visām pusēm.
San Bernardino alle Ossa apbedījumu vieta Milānā ir vēl viena vieta, kurā valda nāves elpa. Šī ēka tik uzcelta 1210. gadā un tā kalpoja par kapavietu netālās slimnīcas aizgājušajiem pacientiem, jo iepriekš izveidotie kapi kļuva pārpildīti. 1712. gadā mīklainos apstākļos baznīcas tipa ēka smai cieta ugunsgrēkā, līdz 1776. gadā tā atkal tika apjaunota, pēdējo gadsimtu laikā iegūstot milzīu popularitāti tūristu vidū.
Kapucīnu kapenes ir speciāla apbedīšanas telpa, kura atrodas zem Santa Maria della Concezione dei Cappucini katedrāles Romā, Itālijā. Šīs kapenes ir iedalītas piecās kapellās. Kapellu sienas ir veidotas no apmēram 4000 kapucīnu mūku kauliem, kuri bija miruši laika posmā no 1500. līdz 1870. gadam. Mūku mirstīgās atliekas tika atvestas no Jeruzalemes un pavadīja kapellās 30 gadus līdz viņu kauli tika izmantoti sienu veidošanā un apdarē.
Katoļu noteikumi gan paredz, ka Kapucīnu kapenes ir paredzēta kā klusa vieta mūku pēdējai atdusai, nevis tūristu izklaidei, kamēr daudzos tūristu ceļvežos šīs kapenes tomēr parādās kā viena no Romas slavenākajām apskates vietām. Papildu šermuļus, dodoties šajās kapenēs, rada uzraksts virs ieejas- “Mēs kādreiz bijām tādi kādi jūs esat tagad; jūs kādreiz būsiet tādi, kādi esam mēs”.
Sedlekas kapenes Čehijā nav tikai kaulu sakopojums uz sienām. Tie ir izveidoti smalkos, bet tajā pašā laikā šausminošos ornamentos un dekorācijās. Šīs kapenes atrodas zem nelielas katoļu baznīcas Sedlekas pilsētā un tā ir slavena kā viena no šausmīgākajām kapenēm pasaulē. Viss sākās ar to, ka vietējais abats Henrijs atgriezās Čehijā no Golgotas ar svēto ūdeni, kuru izšļakstīja apkārt baznīcai. Gaidītās svētības vietā Sedleka kļuva par Centrālās Eiropas mirušo pilsētu.
14.-15. gadsimta laikā, galvenokārt Melnās nāves (mēris) iespaidā pilsētas kapsēta bija pārpildīta. Tādējādi apmēram 1400. gadā tika uzceltas šīs kapenes, kurā veikt turpmākos apbedījumus. Tas turpinājās tik ilgi līdz 1870. gadā neatradās kāds kokgriezējs Františeks Rints, kurš piedāvāja savas prasmes izmantot, lai no aizgājušo kauliem veidotu dažādus ornamentus. Lai arī Sedlekā atrodas katoļu baznīca, Sedlekas kapenes ir ņemtas par pamatu Roba Zombija filmai “House of 1000 Corpses”, kas vairāk sliecas uz Sātana tematiku, nevis svēto un dievišķo.
Vēl pieminēšanas vērtas ir Duamontas kapenes Francijā. 1916. gadā Verdunas kaujas laikā bojā gāja apmēram 230 tūkstoši cilvēku. Duamontas kapenes vienlaicīgi ir gan kā piemiņas vieta šai asiņainajai kaujai, gan kā brāļu kapi neatpazītajiem kareivjiem. Pēc aplēsēm, šajā vietā ir apbedīti vairāk nekā 130 tūkstoši franču un vācu karavīru. Atceres telpas sienas rotā plāksnes ar fbojāgājušo franču karavīru vārdiem, bet naktī no milzīgā torņa kapavietu apgaismo rotējoša zila Nāves gaisma.