Spokos ir aktualizēušās tēmas par reliģiju , nesen spokos pat bija aptauja par ticību Dievam, skaidri bija uzskatāms , ka lielākā daļa tomēr netic. Ko par ticību saka zinātne? Ir vērts padomāt vai mūsu dabiskā ticība nav vienkārši izzudusi neticīgas sabiedrības iespaidā.
Es ticu, bet vai jūs ticat, tā vairs nav mana darīšana.es tikai vēlos vērst jūsu uzmanību šim tematam.
Bērni ir “dzimuši ticīgie”. Ticību Dieva esamībai un reliģiskos uzskatus neiegūst apmācības ceļā, apgalvo zinātnieks.
Profesors Barets: “Ja mēs uz vientuļas salas nosūtītu dažus no tiem, kur tie vienatnē augtu, uzskatu, ka viņi ticētu Dievam.”
Profesors Džastins Barets, Oksfordas Universitātes Antropoloģijas un Garīgo procesu centra vecākais pētnieks apgalvo, ka maziem bērniem piemīt ticība augstākas būtnes esamībai, jo viņi pieņem, ka viss uz pasaules ir ticis radīts ar noteiktu mērķi. Viņš apgalvo, ka maziem bērniem piemīt ticība pat tad, ja viņiem par to nav stāstīts ne ģimenē, ne arī skolā, un piebilst, ka pat nošķirti augušie uz vientuļas salas nonāktu pie tās pašas ticības Dieva esamībai.
“Pretēji pēdējo 10 gadu laikā vispārpieņemtajam uzskatam, atklājās daudz lielāks ticības spēju īpatsvars bērna prāta dabiskajā attīstībā, ieskaitot spēju saskatīt dabisko vidi kā rūpīgi veidotu, mērķtiecīgu un kādas augstāk attīstītas būtnes esamību aiz tā visa,” viņš ziņoja šodienas BBC radio 4 programmā.
Kādā lekcijā Kembridžas Universitātes Teoloģijas Institūtā, profesors Barets atklāj psiholoģisko eksperimentu rezultātus, veiktus ar bērniem kuri, pēc viņa sacītā, uzrāda instinktīvu ticību gandrīz ikvienas lietas esamības mērķtiecīgumam. Vienā no šiem pētījumiem, sešus un septiņus gadus veci bērni, jautāti par pirmā putna nepieciešamību, ir atbildējuši “lai tas radītu skaistu mūziku” un “tāpēc, ka tas vairo skaistumu dabā”.
Savukārt cits eksperiments ar 12 mēnešus veciem mazuļiem mudina domāt par viņu pārsteigumu, skatoties filmu, kurā ripojoša bumba secīgi kārtojusi rindā haotiski izmētātus objektus. Profesors Barets apgalvo, ka bērni līdz pat četru gadu vecumam saprot, ka lai arī dažas lietas ir cilvēku veidotas, daba šajā ziņā ir atšķirīga. Viņš piebilst, ka tas nozīmē bērnu noslieci ticēt radīšanas un nevis evolūcijas teorijai, neraugoties uz to, ko viņiem ir stāstījuši vecāki un skolotāji.
Profesors Barets norādīja uz antropologu atklājumiem par bērnu ticību Dievam kultūrās, kurās bērniem reliģiskās mācības nav tikušas pasniegtas.
“Normālā un dabiskā bērnu prāta attīstība padara viņus spējīgus ticēt dievišķajai radīšanai un rūpīgai (Visuma) konstrukcijai. Savukārt evolūcijas teorija cilvēka prātam liekas nedabiska; pat neaptverama.”
Tur, kur nav reliģijas, rodas citi kulti. Un Staļina, ļeņina un Kimu godinātājiem ir tik baisas pielūgsmes formas, kādas nav nevienā reliģijā. Es domāju, ka taisnība vien ir.
Daudz smieklu.
Mazs būdams, es ticēju arī, ka, ja labi kārtīgi papūlēšos, varu kļūt neredzams, teleportēties vai lidot.
Ir diezgan muļķīgi reliģiju saistīt ar ticību. As though, cilvēks nevar būt spirituāls un nepiederēt pie kādas reliģijas. Reliģijai ir milzīgs destruktīvs potenciāls. PERIOD.
tas jau tikai parāda to, ka cilvēks jau no mazotnes meklē ticību kaut kam, kas nebūtu jāizskaidro, tādā veidā padarot dzīvi nedaudz vieglāku, bet tik pat labi taču var aizdomāties, ka cilvēkam vajag tikai ticību utt., nejau Dievu un ja cilvēks no visas sirsniņas ticētu kam citam - kaut vai sev, kādam kas viņu neapmuļķos un kam var uzticēties pilnībā, tas būtu tieši tas pats, tāds pats spēks.
Ticība kaut kam gadu gājumos ir sākta izmantot kā lieta, ar kuru cilvēkus var vadīt, kontrolēt. Bet ticu, ka ir bijis tāds Jēzus Kristus, bet viņš nebija Dieva dēls, bet gan vienkārš filozofs, kurš gribēja mainīt pasauli, lai tajā ieplūst cilvēcīgums - "Dari labu un labs nāks atpakaļ."
"maziem bērniem piemīt ticība augstākas būtnes esamībai" - tā gadījumā nebūtu māte, no kuras bērns ir atkarīgs, nevis dievs?
Protams ka bērni drīzāk tic dievam nekā evolūcijai. Tajā vecumā tas neliekas nekas svarīgs un dievs ir daudz vienkāršāka atbilde par evolūciju, taču vēlāk augot cilvēki sāk izvērtēt savas izvēles. Cilvēki sāk pamanīt kļūdas un vēlāk viņi izvēlas to kam ir vairāk pierādijumi, nevis to kas ir vieglais ceļš visa izskaidrošanā. Mazi bērni vienkārši nevar "pavilkt" nopietnas zinātniskās tēmas, tas ir kā klāstīt universitātes augstākā grāda mācību vielu par cilvēka ķermeņa uzbūvi, vai vienkārši pateikt dievs tā radīja, mazais protams izvēlēsies vienkāršāko ceļu, viņš izvēlēsies to kas viņam ir "vieglāk sagremojams," un tam nav sakara ar patieso.
Ja bērni skatas uz dabu, un saskata ritmus un merķtiecibu daba... viņi izaug par pagāniem. ne par Dievticīgajiem. Viņi sāk ticēt dabai.
un lūdzu nesāciet teikt ka pagānisms tic daudziem dieviem tadēļ tur nav atšķirība.. pagānisms tic dabai, dievi ir tikai simboli kas palidz uzrunāt dabu.
nu tas ir normāli, jo cilvēks vienmēr mēģina izskaidrot pasauli un izdomā kkādus sūdus (dievu). labi ka ir zinātniskā metode, kas ir vienīgais līdzeklis ar ko uzzināt patiesību.
