›

Arheopteriks(Aizvēsturiskie rāpuļi, otrā daļa!)4

47 0

Sveiki te atkal es! Nu ir mana nākamā daļa no rakstu sērijas 'Aizvēsturiskie rāpuļi'!

Tātad tagad būs par Arheopteriku! Lai labi lasās :) emotion

Pirmās Arheopterika fosilijas tika atklātas 1861. gadā, un šis atklājums satricināja zinātnes pasauli. Pirmo reizi cilvēks varēja apskatīt radījumu, kas, iespējams, bija vienojošais elements starp rāpuļiem un putniem. Arheopteriks dzīvoja pirms 150 miljoniem gadu un ir vissenākais dzīvnieks, kas atgādina mūsdienu putnus. Šī putna fosilijas liecina, ka viņa ķermeni klāja spalvas, bet garās pakaļkājas atgādināja putnu kājas.

Kārta- Putni(izmirušie)

Dzimta- Archaeopterygidae

Ģints/Suga- Archaeopteryx lithographica

Dzīvesveids

Tā kā Arheopterika ķermeni klāja spalvas un viņam bija sazarots astes kauls, tiek uzskatīts, ka viņš vismaz varēja planēt gaisā. Iespējams, ka ar savām garajām kājām skrējis pa zemi, līdz gaisa straumes viņu pacēlušas gaisā. Arheopterika spalvas pildīja termiskās izolācijas lomu. Spārni varēja kalpot kā grozs kukaiņu ķeršanai. Tiek uzskatīts, ka viņš spēja uzkāpt pat līdz koka galotnei, šim mērķim izmantojot asos nagus uz spārniem. Kokos, iespējams, pavadīja ievērojamu dzīves daļu.

VairoscaronanāsArheopterika... Autors: Pika the izsitējs 2 Arheopteriks(Aizvēsturiskie rāpuļi, otrā daļa!)

Vairošanās

Arheopterika ķermeni klāja biezas spalvas, un ir tikpat kā skaidrs, ka viņš bija siltasiņu dzīvnieks. Tādēļ var uzskatīt, ka, gluži tāpat kā mūsdienās sastopamie putni, Arheopteriks perēja olas, nevis kā viņa tuvie radinieki Coelurosauria grupas dinozauri, kas, visticamāk, savas olas paši nesildīja. Pirms olu izdēšanas Arheopteriks, iespējams, uz klints vai kokā cēla ligzdu, lai pasargātu putnēnus no gaļēdājiem. No dinozaura olām izšķīlās mazuļi, kas bija pilnīgi patstāvīgi, savu vecāku miniatūras kopijas. Nav izslēgts,ka Arheopterika putnēni, gluži kā mūsdienu putnu mazuļi, piedzima bez spalvām. Tādā gadījumā putnēni pirmajās dzīves nedēļās nevarēja par sevi parūpēties, kas nozīmē, ka Arheopterikam vajadzēja būt vecāku jūtām un tas pienesa mazuļiem barību.

izveidot rakstu izveidot testu

Dabiskie Ienaidnieki

Pasaulē, kurā valdīja liels skaits bīstamu gaļēdāju dinozauru sugu, Arheopterikam noteikti bija daudz dabisko ienaidnieku. Pateicoties spējai ātri skriet, kāpelēt kokos un planēt, iespējams, arī lidot, Arheopteriks nebija viegli iegūstams laupījums. Vislielākie ienaidnieki mazajiem mūsdienu putniem ir lielie plēsīgie putni, piemēram, vanagi un piekūni. Arheopterika laikmetā, visticamāk, ka nebija lidojošu plēsēju. Pterozauri lidojošās ķirzakas, dzīvoja tajā pašā laikā, taču slikti lidoja un tāpēc nevarēja dzenāt citus dzīvniekus.

Barība

Arheopterika lielajos žokļos bija daudz smailu zobu. Viņam bija arī garas kājas, tādēļ tiek uzskatīts, ka viņš nebija augēdājs. Smailie zobi neatbilst augu barības sasmalcināšanai. No otras puses, viņš nevarēja būt arī gaļēdājs, jo tajā laikā lielākā daļa dzīvnieku bija pārāk liela auguma, lai Arheopteriks varētu tos nomedīt. Barības pamatā. visticimāk, bija kukaiņi. Mezozoja ērā dzīvoja daudz kukaiņu, kurus Arheopteriks varēja ķert. Visticamāk, viņš ar spārniem notrieza lidojošas spāres vai no zemes uzlasīja vaboles un citus kukaiņus.

Dzīva fosilija?

No Mūsdienu putniem Arheopteriku atgādina Hoazīni - Dienvidamerikas vistveidīgie putni. Viņu putnēniem uz spārniem ir nagi, ko tie izmanto, kāpelējot pa zariem. Hoazīnam ir vāji attīstīti lidspalvu muskuļi, un viņš dod priekšroku kāpelēšanai pa kokiem, nevis lidošanai.

47 0 4 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0