Anne Hathaway - Gotikas roze5
Roze ir saules un rītausmas simbols, tā ir saistīta ar grieķu dieviem Dionīsu, Hekati, grācijām un mūzām. Kristietībā asinssārta ērkšķaina roze bija skaudrs Kristus ciešanu un viņa cilvekmīlestības simbols.
17.gadsimtā šis zieds kļuva par okultās un kabaliskās rozenkreiceriešu biedrības simbolu: tās simbols bija no rozēm veidots krusts, koka krusts ar rozi vidū vai rozēm šķēršu krustpunktos.
Rozete (atvēries zieds ar aplī izkārtotām ziedlapiņām) un gotiskā roze saistīta arī ar riteņa simboliku, kas norāda uz radožā spēka attīstību – roze ir lotosa Rietumu ekvavilents.
Roze simbolizēja arī slepenību: par to vēstīts vairakos mītos. Romiešu mītā Kupidons aptur runas par Veneras neuzticību, uzdāvinot klusēšanas dievam rozi.
Alķīmijā septiņlapu roze parasti simbolizē sarežģītas sakarības, piemēram, septiņu planētu atbilstību noteiktam metāliem, dažādas alķīmisko darbību pakapes u.tml.
Cits skaidrojums pamatojas stāstā, ka izlaidīgo dionīsiju (romiešu bakhanāliju) svētku laikā cilvēki nēsājuši rožu vijas, lai tās mazinātu reibumu un pļāpīumu. Vēlāk virs lēmējinstitūciju sēžu vai banketu galdiem tika piekārtas vai uzgleznotas rozes, norādot, ka sarunas šeit norit sub rosa (latīņu val. „zem rozes”) – privāti, nevis publiski.
Romiešu mīti par sarkanu rozi tās krāsas dēļ saistīja kara dievu Marsu un viņa laulāto draudzeni Veneru (grieķu Afrodīti), kā arī tās nogalināto mīļāko Adonīdu. Šī mīta grieķu versijā Adonīdu nāvīgi ievainoja mežakuilis. Afrodīte, skrienot viņam palīgā, savainoja kāju uz baltas rozes ērkšķa, un dievietes asinis nokrāsoja šo ziedu sarkanu.
Roze ar nobirušām ziedlapām simbolizē mirstīgumu, bet sarkana roze var nozīmēt asinsizliešanu, mocekļa ciešanas, nāvi un atdzimšanu.