Homo neanderthalensis.
Pirmatnējos cilvēkus, kas pirms 200 000 – 35 000 gadu dzīvoja Eiropā un Rietumāzijā, sauc par neandertāliešiem.
Homo neanderthalensis (latīņu val. homo – cilvēks + neanderthalensis – Neandertāles) – cilvēkveidīgā būtne, kas pēc ķermeņa uzbūves visvairāk līdzinājās mūsdienu cilvēkam.
Viņi bija spēcīgi muskuļoti, viņiem bija izvirzīts žoklis, slīpa piere un izteikti uzacu loki. Smadzeņu apjoms bija lielāks nekā mūsdienu cilvēkam. Neandertālieši bija pirmie zināmie cilvēki, kas apglabāja mirušos un rūpējās par slimniekiem. Iespējams, ka viņi lietoja primitīvu valodu, lai sazinātos. Neandertāliešu dzīves laikā bija iestājies aukstāks klimats, tāpēc viņi iemācījās patverties alās, veidoja mājokļus un apģērbu. Apmēram pirms 35 000 gadu nenoskaidrotu apstākļu dēļ neandertālieši izmira. Viņi bija „saprātīgo cilvēku” sānu atzars – mūsdienu cilvēku brālēni.