Bieži vien planētā uz kuras vīrieši un sievietes nodarbojas ar savām ikdienas lietām, pēkšņi gar aculiecinieku ''degunu'' uzsliesmo kāda neierasta parādība, kur fizika nespēj dot mums skaidrojumu. Mēs esam pieraduši pie zinātnes apcerētās telpas un laika noslēpuma, atstājot šos notikumus aiz zināmā visuma robežām, tomēr šādas lietas notiek - un nevis aculiecinieka prātos, bet uz mūsu planētas, ko saucam par Zemi.
Aiz neizskaidrojamā robežām7
Spoku kuģi
Ir dzirdēti daudzi nostāsti par jūra atrastiem dreifējošiem un pamestiem kuģiem labā stāvoklī un neskartām glābšanas laivām. Bieži vien tie izrādās tikai jūrnieku sacerējumi, bet tomēr daudz vairāk ir pavisam patiesu stāstu. Kas tieši ir atgadījies ar komandām, ir viens no lielākajiem noslēpumiem, jo škiet neaptverami, ka saprātīgu indivīdu grupa varētu lēkt pāri bortam okēna vidū, zaudējot jebkādu izglābšanās cerību.
Neskatoties uz modernajām tehnoloģijām šis fenomens nav palicis pagātnē, bet turpinās līdz pat mūsdienām. Viens no pirmajiem gadījumiem tika fiksēts 1872. gadā tika manīts pie Portugāles krastiem dreifeijošais kuģis ,, Mary Celeste'' bez jeb kādām dzīvības pazīnēm uz kuģa. Šādi gadījumi tika novēroti visa gadsimta laikā, kas turpinājās arī vēlāk. Pēdējais šāds gadījums tika fiksēts salīdzinoši nesen - 2008. gada 9. Novembrī, kur klusi un vientuļi netālu no Gilberta salām dreifēja 50 tonnu smaigais ķīniešu kuģis Tai Ching 21, kur tāpāt kā citos gadījumos apkalpe bija pazudusi bez vēsts!
Ceļošana pagātnē
Daudziem cilvēkiem gribētos nonākt atpakaļ vēsturē, lai paši redzētu, kā ļaudis dzīvojuši iepriekšējos gadsimtos. Protams mēs zināms, ka tas nav iespējams un zinātne noraida varbūtību, ka cilvēce jebkad uzkonstruēs laika mašīnu. Taču dažu indivīdu pieredze apgāž visus uzskatus par laiku, telpu un materiālo visumu. Pirmais gadījums, kad notikusi celošana pagātnē notika 1901. gadā, kad divas pusmūža vecuma angļu sievietes piedalījās tūrisma braucienā uz Franciju, taču brauciens palika viņām atmiņā visu mūžu, jo pēc tam, kad atradušas ceļu uz vienu no ēkām, sievietēm pretī nāca 18.gs tērpti vīrieši.
Līdzīgs gadījums tika aprakstīts 1926. gadā, kad divas sievietes ejot savās ikdienas gaitās nonākušas vietā, kurā vajadzēja atrasties baznīcai, bija tikai aizaudzis lauks un nekādas miņas no celtnes. Skeptiķi un zinātne noliedz šo stāstu patiesumu, lai gan ir atrasti reāli pierādījumi, kas spēj apliecināt, ka tiešam šie cilvēki ir nonākuši pagātnē. Lai gan šo individuālo pieredzi ceļojot pagātnē, var aprakstīt kā halucinācijas, bet gadījumus, kad vienu un to pašu vīziju, vienā un tajā paša laikā redz vairāki cilvēki, škiet mulsinoši.
Zemūdens civilizācija
Zemūdens civilizāciju iespējamā eksistence ir tēma, kas jau izsenis ir bijusi zinātniskās fantastikas rakstnieku iztēles rosinošais faktors. Nav grūti saprast, kādēļ. Tā kā pasaules okēanu dzīles ir lielā mērā neizpētītas, viegli iedomāties, ka varētu pastāvēt vēl neatklātas, augsti attīstītu būtņu celtas zemūdens pilsētas. Tomēr daudzi pamatoti stāsti uz šādu iespēju vedina domāt, ka jūras dzīles tiešam glabā noslēpumus. Pirmais gadījumus tika fiksēts 1902. gada 28. oktobrī, ka divi kuģa virsnieki tālumā manījuši 500 līdz 600 pēdu garu objektu ar divām gaismām katrā pusē. Šī mīkla tā arī nekad netika atklāta, atliekot malā, kā minējumu par nogrimušu kuģi.
Līdzīgs gadījums bija 1965.gadā, kad aviācijas pilots lidodams virs Jaunzēldandes, pamanīja, ka uz sēkļa izskaloti vali, bet pēc rūpīgas apskates pilots konstatēja, ka tā bija 100 pēdu gara metāla konstrukcija, kas gulēja apmēram 10 m dziļumā. Nepārprotami abi šie gadījumi liecināja par to, ka dīvainā metāla konstrukcija bija zemūdenes, bet tas mistēriju neatrisināja, jo tolaik netika reģistrēta neviena zemūdene tuvumā. Tas škiet biedējoši, jo tikai dažu pēdu attālumā no krastiem okeāna dzelmes var sevī slēpt nezināmu būtņu attīstītu civilizāciju, jo šādi gadījumu atkārtojās aizvien biežāk.