Ahoi spoki!
Tev bērnībā noteikti stāstīja daudz dažādas lietas, kurām tu ticēji varbūt pat līdz šim brīdim.
Patiesība nāk gaismā - MĪTI UN PATIESĪBAS!
Ahoi spoki!
Tev bērnībā noteikti stāstīja daudz dažādas lietas, kurām tu ticēji varbūt pat līdz šim brīdim.
Patiesība nāk gaismā - MĪTI UN PATIESĪBAS!
Mīts : Burkāni uzlabo tavu redzi, dod tev nakts redzamību.
***
Patiesība : Burkāni neuzlabo tavu redzi. Un nē - tie nedod nakts redzamību . Burkānos gan ir vitamīni, bet šie vitamīni neietekmē redzes darbību (varbūt pavisam nedaudz). Mīts ir radies 2. pasaules kara laikā, kad Britu armija paziņoja, ka iemesls kāpēc viņu karavīri tik labi redz tumsā no lidmašīnām, ir burkānu ēšana. Visi uzreiz tam protams noticēja un izplatīja šo mītu, bet Britu armija tikai negribēja atklāt īsto nakts redzamības iemeslu - viņi iebūvēja vienus no pirmajiem radariem savās gaisa spēku lidmašīnās, lai varētu noteikt citu lidojošu objektu atrašanās vietu, kā arī izmantoja citas metodes, lai noteiktu lidojošu objektu atrašanās vietu, kā arī iegūtu labāku redzamību tumsā (piem. regulāri lietoja šim mērķim radītus vitamīnus, utt.).
Mīts : Pieskaroties krupim tu dabūsi kārpas.
***
Patiesība : Nepareizi - pieskaroties krupim vienīgais, ko tu dabūsi, ir gļotas uz tavām rokām. Liela daļa cilvēku tomēr uzskata, ka dabūs kārpas, ja pieskarsies krupim. Patiesībā kārpas cilvēkam rodas tad, ja viņu ir uzķēris kāds vīruss, bet krupim kārpas ir iedzimtas - gan kārpas, gan krupja krāsa palīdz abiniekam nomaskēties, paslēpties no plēsīgiem zvēriem.
Mīts : Norīta košļājamā gumija paliek vēderā 7 gadus.
***
Patiesība : 7 gadus? Kuņģa skābē, kura spēj saēst gandrīz visu? Izkausās pēc bērnu pasakas. Cilvēks, kurš izdomāja šo mītu noteikti nebija Einšteins. Cilvēka kunģis evolūcijas gaitā ir diez gan attīstījies, kunģa skābe ir šķidrums, kas saēdīs daudz ko. Jā patiesība - kunģim nav viegli sagremot ēdienu, kas nav ēdiens - košļājamo gumiju. Tāpēc visbiežāk košļājamā gumija un citi grūti sagremojami ''ēdieni'' tiek vienkārši izvadīti no ķermeņa (kakāšana, vemšana
) Bet iespējams tas ir daudz ātrāk, nekā 7 gados.
Mīts : Krakšķinot savus kaulus tu vari dabūt artrītu (kaulu lēna sadrupšana).
***
Patiesība : Skaņa, kas rodas krakšķinot kaulus patiesībā nav kaulu plaisāšanas un drupšanas skaņa. Šī skaņa rodas mazu gaisa burbulīšu pārsprāgšanas rezultātā. Šie burbulīsi atrodas starp kaulu locītavām, liecot pirkstus tie pārsprāgst. Šo burbulīšu pārsprāgšana nav nekas slikts, jo tie atjaunojas un nedara neko sliktu vai labu tavai veselībai. Ir pat veikts pētījums šajā ziņā, lai to pierādītu. Bet nesapriecājaties - kaulu krakšķināšana nenoved pie artrīta, bet gan pie kaulu novājināšanās gan. Krakšķini kaulus prātīgi !
Mīts : Ēdot daudz cukuru tu vari kļūt hiperaktīvs.
***
Patiesība : Izklausās, ka šim vajadzētu būt patiesībai, bet tā nav. It kā cukurā ir kalorijas un kopā ar cukuru tiem vajadzētu izraisīt lielu enerģijas pieplūdumu. Redzi - cukurs iedarbojas mazliet savādāk uz ķermeni. Viss enerģijas pieplūdums nenāk uzreiz, bet pakāpeniski. Bet ēdot daudz šokolādas bērni var kļūt aktīvi, bet nejau tās cukura dēļ - tas notiek dēļ šokolādē esošā kofeīna.
Mīts : Izejot ārā ar slapjiem matiem tu vari saaukstēties.
***
Patiesība : Mamma noteikti tevi ir brīdinājusi, lai neej ārā vējainā laikā ar slapjiem matiem, un tu vienmēr ticēji. Bet tagad tu vari dot pretī - pētījumos ir apstiprinājies, ka slapji mati nav nekādi saistīti ar saaukstēšanās iemesliem. Saaukstēties tu vari vienīgi uzņemot sevī vīrusu, piemēram atrasties tuvumā cilvēkam, kurš pats ir saaukstējies. Bet rodas jautājums - kāpēc vasarā izejot ārā ar slapjiem matiem mēs nesaslimstam, bet ziemā gan. Te arī atbilde - ziemā vīrusiem ir vieglāk izplatīties caur gaisu un caur cilvēkiem + ziemā cilvēkiem ir vājāka imūnsistēma.
Mīts : Uz publisko tualešu rokturiem ir daudz kaitīgu baktēriju, kas izraisa slimības.
***
Patiesība : Arizonas universitātē ir pat veikts pētījums šajā ziņā, kas noraida mītu - publisko tualešu durvju rokturi nav tik netīri kā mums liekas. Kaut gan ir tie 32% cilvēku, kas nemazgā rokas pēc brūnā komposta nolikšanas tualetes podā. Bet tomēr - uz viņu rokām neuzkrājas pietiekami daudz baktēriju, lai tās ilgi paliktu uz durvju rokturiem un inficētu tevi, pie tam baktērijas parasti uzturas siltā un sausā vidē, ko gan nesniedz tualetes durvju rokturi.
Mīts : Ja tev uz zemes nokrīt piemēram sviestmaize, tad tev ir 5 sekundes laika, pirms uz tās parādās baktērijas.
***
Patiesība : Jebkura grīda ir pilna ar baktērijām, kuras labprāt mainītu savu mājasvietu. Kāpēc tām ir jāgaida 5 sekundes? Pat ja tu paceltu savu mīļo ''Oreo'' cepumu 1 sekundes laika, tas neko īpaši daudz nemainītu, jo tās ir baktērijas, nevis gliemeži - viņām nevajag ilgu laiku, lai ''inficētu'' tavu ēdienu.
Par pēdējo - jo ilgāk pārtika ir uz zemes jo vairāk baktēriju uzņem, lsīju zinātnieku pētijumu par to cik ātri pārtikai "salec" virsū mikrobi, tur vēl bij minēti laiki cik ātri baktērijas " salec" uz pārtikas
Par 3. mītu - biju dzirdējusi, ka patiesībā košļājamā gumija vienkārši tiek izkakāta.
Starp citu, 5 sekunžu likums ir +- patiess. Šo 5 sekunžu laikā uzņemto baktēriju skaists ēdienā ir ļoti mazs, tāpēc tas neko daudz neizsaka. :D Nu protams, ja nerunājam par to, ja mans biezpiena sieriņš nokrīt uz mitra asfalta un es tagad to steidzu paņemt apēst.
Ar slapjiem matiem izejot ārā var atsaldēt galvu, kas var novest pie meningīta... Meningīts ir daudz trakāks par parastu saaukstēšanos, jo kā nekā, meningīts ir smadzeņu infekcija! No meningīta var kļūt par invalīdu gan prātā, gan fiziski.
par matiem.. var saaukstēties un tas ir ne vienīgais. daudzus šos vispār pirmo x dzirdu..
Vēl viens ... būs deviņi
( gudrākais piekāpjas )
šodien noskaidroju ka uzvar nevis tas kurš 1. apklust bet gan tas, kurš uzraksta vis "gudrāko" komentāru.
Copy paste no kādas citas lapas, Duadziem neticu un par to kožļeni pirmo reizi dzirdu kad 7 gadus, reali iznak vnk āra un viss, ir tādi kuriem snk sāp veders ja norij. pieredze. un pa burkaniem isteniba uzlabo redzi, tad izskaidro kapec kad es edu burkanus mana redze uzlabojas vel labāk īpaši pēc traumas?