Jau pāris gadu „Ad Astra Rocket” kompānija testē raķeti, kas pašlaik tiek uzskatīta par pasaulē jaudīgāko plazmas raķeti. Jau 2009. gada septembra beigās šī Teksasas kompānija paziņoja, ka testējot VASIMR VX-2000 (Variējoši Specifiskā Impulsu Magnetoplazmas Raķete) mazo prototipu. Vakuuma kamerā tās dzinējs sasniedza 201 kilovatus.
39 dienās līdz Marsam18
„Tā ir pasaulē jaudīgākā plazmas raķete,” saka Franklins Čangs Diazs, bijušais NASA astronauts un „Ad Astra” kompānijas vadītājs. Kompānija ir parakstījusi līgumu ar NASA par VASIMR dzinēja testēšanu SKS (Starptautiskā Kosmosa Stacija) stacijā 2013. gadā. Jaunais VASIMR dzinējs varētu ietaupīt NASA vairākus miljonus dolāru gadā, jo dzinējs, kas pašlaik veic periodiskos atgrūdienus, lai SKS neieietu Zemes atmosfērā, gada laikā patērē 7.5 tonnas reaktīvā dzinēja degvielu. VASIMR jaunizveidotais plazmas dzinējs spētu šo lielo daudzumu samazināt līdz 0.3 tonnām gadā.
Bet „Ad Astra” kompānijai ir daudz lielāki mērķi VASIMR. Piemēram, samazināt misijas ilgumu ceļojumam uz Marsu. 10 līdz 20 megavatu VASIMR dzinējs spētu aizgādāt cilvēku komandu līdz Marsam nieka 39 dienās, kamēr ar mums jau ierastajām raķešu tehnoloģijām tas prasītu vairāk kā 6 mēnešus. Jo īsāks būs laiks, ko astronauti pavadīs ceļā, jo mazāku radiācijas devu tie saņems no kosmosa. Šie jaunie dzinēji spētu paātrināt ne tikai cilvēku, bet arī robotu misijas uz citām planētām.
Čangs Diazs attīstīja VASIMR dzinēju jau kopš 1979. gada, pat pirms tika uzsākts „Ad Astra” kompānijas projekts 2005. gadā. Jaunās tehnoloģijas izmanto radio viļņus, lai uzkarsētu tādas gāzes kā ūdeņradi, argonu un neonu, tādējādi iegūstot svelmainu plazmu. Savukārt dzinēja magnētiskais lauks paātrina iegūtās plazmas izgrūšanu no dzinēja, tādējādi iegūstot grūdienu no pretējās puses. Pateicoties jaunās tehnoloģijas metodei tiek iegūts pārliecinoši lielāks raķetes nesējspēks un tādējādi tiek samazināts ne tikai patērējamais degvielas lielums, kas nepieciešams dzinējam, bet arī pašas raķetes svars. Starp citu, VASIMR dzinējam nav fizikālu elektrodu, kas saskartos ar plazmu, tādējādi tiek pagarināts arī paša dzinēja mūža ilgums.
Jaunais dzinējs ļautu sasniegt Marsu nieka 39 dienās, Jupiteru 60 dienās, bet Saturnu 70 dienās. Tas ir absolūti neticams lēciens cilvēces tehnoloģiskajā attīstībā.