local-stats-pixel

2.P.K vācu un krievu tanku salīdzinājums (1.daļa)10

 54  0

Šajā rakstā vēlos salīdzināt vācu un krievu tankus. Par cik apjoms ir liels un informācijas daudz, rakstam būs 3 daļas, sāksim ar pirmo daļu -> ''Vieglie tanki''
Pārējās daļas būs nedaudz vēlāk ;)

links uz 2.daļu ''Vidējie tanki'' ->
http://www.spoki.lv/vesture/2PK-vacu-un-krievu-tanku/447060">http://www.spoki.lv/vesture/2PK-vacu-un-krievu-tanku/447060

Links uz 3. daļu ''Smagie tanki'' ->
http://www.spoki.lv/vesture/2PK-vacu-un-krievu-tanku/448005

Ievads

2.P.K pierādīja, ka tanki ir kļuvuši par vadošo motorizēto vienību karadarbības veikšanā. Salīdzinot ar 1.P.K, šī tehnika tika pielietota daudz plašāk un daudzveidīgāk. Notika arī lielākā tanku kauja pasaules vēsturē – Kurskas kauja, 1943. gada 12. jūlijā, kurā piedalījās apmēram 1500 tanku. Tā kā šī kauja (kontekstā ar visu operāciju „Citadele”) ir viena no nozīmīgākajām kara gaitā un uzskatām par vienu no lūzuma punktiem austrumu frontē, tad savā salīdzinājumā vēlos koncentrēties uz šajā kaujā iesaistīto pušu tehniku. Proti – Vācijas un PSRS armiju tankiem. Lai arī PSRS lendlīza programmas ietvaros saņema Sherman tankus no ASV, tomēr to kopējais skaits sasniedza tikai apmēram 4000 visas programmas laikā, kamēr tikai T-34 tika saražoti vairāk kā 80000 (ieskaitot pēckara periodu). Tādējādi varam uzskatīt,ka amerikāņu tanku ietekme PSRS bruņotajos spēkos nav vērā ņemama un šajā salīdzinājumā tie netiek iekļauti. Tanku klasifikācija ir izvēlēta relatīva, jo nav noteiktu standartu, kas attiektos uz tanku iedalījumu.

Vieglie tanki

Vieglie tanki bija loģisks solis tanku attīstībā pēc 1.P.K. Tajā izmantoto tanku konstrukcija sevi pierādīja kā samērā neveiksmīgu, tādējādi bija jāveic izmaiņas. Tādējādi radās šobrīd pazīstamās konstrukcijas tanki, ar grozāmu, bruņotu torni augšā, dzinēju novietotu aizmugurē un kāpurķēžu balstiekārtu novietotu apakšā, gar malām (nevis tieši sānos,kā 1.pasaules karā izmantotajiem). Vieglo tanku svars bija vidēji 10 tonnas. Šie tanki bija lieliski piemēroti personālsastāva apmācībai un tehnoloģiju atstrādei. Īpaši tas bija manāms tieši Vācijas un Krievijas gadījumā. Jāpiemin arī ka pēc Rapallo pakta parakstīšanas, PSRS palīdzēja apmācīt Vācijas tankistus, savā teritorijā izvietotajās skolās. Tieši vieglie tanki tika izmantoti Vācijas armijas pirmajos uzbrukumos Čehoslovākijai, Polijai un Francijai. Daļēji tie tika izmantoti arī pirmajos kara mēnešos pret Krieviju, nepietiekamā vidējo tanku skaita dēļ.

Vācijā tika izstrādāti divi vieglie tanki: Panzerkampfwagen I un Panzerkampfwagen II. Svars bija no 5,6 līdz 13 tonnām, atkarībā no bruņojuma un aizsardzības. Panzer I iesākumā tika aprīkots vien ar ložmetējiem (2x 7,92mm) lielgabala vietā, to izmantojot tikai vienā no versijām. Panzer II jau tika aprīkots ar 20mm lielgabalu, kas tika sapārots ar ložmetēju. Tanku ražošana sākās 1935-36. gadā. Kopā saražoti 4656 abu veidu tanki. Lai arī karadarbībā tie tika izmantoti līdz pat 1944.gadam, reālā nozīme faktiski beidzās 1941.gadā, armijas virspavēlniecībai liekot uzsvaru uz vidējiem tankiem un vienlaikus arī šiem tankiem kļūstot par vāju. To bruņas bija nepietiekami biezas, lai izturētu PSRS tanku lādiņus, savukārt biezākas bruņas jau pārslogotu esošo dzinēju un balstiekārtu.

Taču tieši šie tanki palīdzēja izstrādāt un pilnveidot zibenskara taktiku, pateicoties savai manevrētspējai un lielajam darbības radiusam, kā arī samērā pieklājīgajam ātrumam. Vācu konstruktori arī ņēma vērā šajos modeļos atklātās nepilnības.

PSRS arsenālā arī varēja izdalīt 2 pamatmodeļus vieglajiem tankiem: T – 50 un tā evolūciju, kā arī T – 26, dažādos variantos. Abu šo modeļu svars bija vidēji 10 tonnas, tādējādi padarot par tiešiem pretiniekiem vācu Panzerkampfwagen I un II. T – 26 bija radīts uz britu Vickers type E 6 tonnu tanka bāzes, 1931.gadā. To uzlabojot un pilnveidojot, tas kļuva par pirmo pilnībā PSRS ražoto un ar vietējiem ieročiem apbruņoto tanku. Iesākumā tas bija aprīkots ar 7,62mm vai 12,7mm ložmetēju (vai abiem vienlaikus), vēlāk ieviešot arī versijas ar 37mm un pat 45mm lielgabaliem. Šie tanki arī tika izmantoti karavīru apmācībā un pirmo reizi kaujās pielietoti Spānijas pilsoņu kara laikā. Pēc dažādiem datiem, kopā saražoti apmēram 12000 šo tanku, kas sastādīja lielāko daļu PSRS armijas 1941.gada vasarā. Taču tie bija vājāk aizsargāti par vācu tankiem (15mm bruņas, pret 20-30mm), kā arī morāli novecojuši, kā rezultātā jau 1942. gadā tie faktiski netika izmantoti aktīvā karadarbībā.

T – 50 bija modernāks tanks, ko sāka ražot 1941. gadā, taču vācu uzbrukuma dēļ tika izgatavoti tikai 65 eksemplāri. Tas bija smagāks, līdz 14 tonnām un ar jaudīgāku dzinēju kā T-26 un krietni uz priekšu nobīdītu torni. Taču tā ražošanu pēc rūpnīcu evakuācijas tā arī neatsāka. Tā vietā nāca T – 60 (1941 – 42.g) un T – 70 (1942 – 43.g), kuri bija klasiski vieglie tanki. T – 60 tika apbruņots ar 20mm lielgabalu un 15 – 20mm bruņām, padarot to par adekvātu atbildi Panzer I un II. Tiesa, tas bija mazāk mobils. T – 70, saglabājot to pašu dizainu, tika aprīkots ar 45mm lielgabalu, biezākām bruņām (vidēji 30mm) un 2 dzinējiem, kas palielināja tā ātrumu un mobilitāti. Taču to loma armijas sastāvā bija neliela, jo kopā tika saražoti 14518 tanki 3 gadu laikā, kamēr T – 34 viena gada laikā tika izgatavoti tajā pašā apjomā. Turklāt neskatoties uz salīdzinoši biezajām bruņām, T – 70 nebija adekvāta atbilde pieaugošajam vācu vidējo tanku skaitam.

Secinājumi

Apkopojot informāciju, jāsecina, ka Padomju armijas vieglo tanku skaitliskais pārspēks kara sākumā bija apmēram 3:1, kas neskatoties uz vājākajiem tehniskajiem rādītājiem, nodrošinātu augstu pretestību. Taču tā neizmantošanā ir vainojams tikai komandējošais sastāvs. Savukārt vielgo tanku izmantošana pēc 1941. gada notika vairs tikai Padomju armijā, kur tie tika izmantoti izlūkošanas vajadzībām. Salīdzinot Panzer I un II ar T – 26, jāsecina ka vācu tanki bija ar biezākām bruņām un jaudīgāku motoru, taču komplicētāk būvēti un ar vājākiem ieročiem. Savukārt salīdzinājums ar T – 60/70 ir nekorekts, jo šie tanki kaujas laukā faktiski netikās.

Zemāk pievienoju arī bildes ar visiem rakstā pieminētajiem tankiem, lai būtu ilustratīvs priekštats, par ko iet runa ;)

Par pievienoto video>
Filmas pirmā daļa par abiem Vācu vieglajiem tankiem Panzer 1 un Panzer 2. Filmai ir 6 daļas, ja ir interese, varat jūtūbā noskatīties tālāk pārējās ;)

Pievienotie video



Izmantotie avoti:
http://internēēts
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 10

0/2000

HVZ, kur mans kamments izgaisa... Nāksies atkārtot.

Labi, cik tanku un kādi bija Hitleram? Pret Krieviju - 3350, pārējie nodarbojās ar citām frontēm. Cik tanku bija Staļinam? Tikai T-34 un KV-1 bija 1860, tomēr kopā bija nedaudz vairāk (visi tanki kopā - ap 24 000). Redziet, krievi neuzskaita tādus "novecojušos" tančikus, kā BT-7 (38-40g. saražoja 5300 tādus), pašus jaunākos T-40 un T-50... Starp citu, Panzer1 un Panzer2 bija vājāki par BT-7. Un tādu tanku, kas varētu viens pret vienu karot ar KV, Hitleram VISPĀR NEBIJA. Vācu ieroči KV tankus varēja cauršaut vienīgi no pakaļas. Tanks T-40 - viens no jaunās paaudze tankiem, bet pat to ražoja tikai līdz 1941. gada decembrim. Kopā saražoti 720 tādi, tā ka pieskaitiet arī tos :D

Hitlera tanki - pamatā vieglie T1 un T2, bruņojums tikai pret lodēm, ne pret šāviņiem. Pat T3 un T4 bija nīkuļi, ja salīdzina ar krievu tehniku.

 1  0 atbildēt

eu eu eu .. 2. T-34 jau nu gan nepavisam tā neizskatās.... http://en.wikipedia.org/wiki/T-34

 0  0 atbildēt

nu tad par smagajiem tankiem arii un expermentalajiem!:)

 0  0 atbildēt

Ok baigi labs raksts, ceru uz nākošo daļu.

 0  0 atbildēt