25.decembris 1991.gads 9

61 3

20 gadi kopš PSRS sabrukuma

1991. gada 8. decembrī Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas valstu vadītāji vienojās par Neatkarīgo Valstu Sadraudzības izveidi.

Šajā dienā Baltkrievijas nacionālajā parkā Belovežas gāršā Viskuļu mājās satikās krievs Boriss Jeļcins, baltkrievs Staņislavs Šuškēvičs un ukrainis Leonīds Kravčuks. Triju valstu līderi parakstīja līgumu par NVS izveidi, tādējādi pieliekot punktu PSRS pastāvēšanai.

Atceroties vēsturisko notikumu šodien Krievijas masu mediji publicē dažādas laikmeta liecības. Tā intervijā avīzei Rosijskaja Gazeta bijušais Belovežas parka direktors atspēkojis versiju, ka valstu galvas parakstījuši Padomju Savienībai liktenīgo dokumentu „pa pjaņiem".

Savukārt kāda sieviete pastāstīja, ka bijusi klāt vēsturiskajā brīdī kā sekretāre un drukājusi NVS līgumu uz rakstāmmašīnas. Dzimtajā ciematā kopš tā laika viņu pa jokam saucot par sievieti, kura sabrucinājusi lielvalsti.

Attēlā: Nezināms māklsinieks 1991. gada augustā centies izpaust visas padomju tautas vadītāja Gorbačeva sāpes par lielvaras sabrukumu.
Savukārt socioloģiskās kompānijas jubilejas priekšvakarā aptaujāja Krievijas iedzīvotājus. 53% aptaujāto joprojām nožēlo PSRS sabrukumu, 2000. Gadā tādu bija 75%. Saistībā ar Padomju Savienības likvidēšanu visvairāk Krievijas iedzīvotāju, proti, 48% nožēlo ekonomisko saišu saraušanu ar bijušajām republikām, 45% žēl, ka pazaudējuši piederības sajūtu lielvalstij, 41% izsaka bažas par bijušo republiku savstarpējās neuzticības noskaņu un 34% nožēlo, ka bija spiesti pārtraukt attiecības ar draugiem un tuviniekiem, kuri palikuši dzīvot „tuvajās ārzemēs".

Attēlā PSRS naudas zīme 10... Autors: ShadyZ 25.decembris 1991.gads

Attēlā: PSRS naudas zīme 10 rubļi. Daudzi, sabrūkot lievalstij un pēc tam sekojušās ekonomiskajās krīzēs, zaudēja arī savu labklājību.

Pirmās zīmes par PSRS sabrukumu jau bija jaušamas tā dēvētā Suverinetāšu parādes laikā 1988-1990. gados. 1990. gada martā Lietuva pirmā paziņoja par savu neatkarību. 17. martā PSRS teritorijā notika referendums, kurā 76,4% iedzīvotāju iestājās par lielvalsts saglabāšanu uz jauna federācijas likuma pamata.

Tiesa šo tautas nobalsošanu boikotēja Baltijas valstis, Moldova, Armēnija un Gruzija, un aprīlī gruzīni paziņoja par izstāšanos no PSRS. Nekavējoties, aprīlī PSRS pēdējais prezidents Mihails Gorbačovs kopā ar 9 republiku vadītājiem pieņēma lēmumu sagatavot līgumu par Suverēnu Valstu Federālo Savienību (SVFS). Taču šī līguma parakstīšanu izjauca augusta pučs.

Uzreiz pēc neveiksmīgā apvērsuma PSRS sāka brukt arvien straujāk - augustā par savu neatkarību paziņoja Latvija, Igaunija, Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Uzbekistāna un Kirgiztāna.1991. gada septembrī šādu lēmumu pieņēma Tadžikistāna un Armēnija, oktobrī - Azerbaidžāna un Turkmenistāna.

izveidot rakstu izveidot testu

Attēlā Mihails Gorbačevs un... Autors: ShadyZ 25.decembris 1991.gads

Autors: Foto: AFP/Getty Images

Attēlā: Mihails Gorbačevs un nākamais neatkarīgās Krievijas prezidents Boriss Jeļcins.

25. novembrī republiku vadītāji vēlreiz mēģināja parakstīt SVFS līgumu, taču procedūru atlika līdz decembrim, taču 1. Decembrī Ukraina referendumā nobalsoja par neatkarību. Boriss Jeļcins paziņoja, ka nav jēgas vairs veidot jaunu savienību bez Ukrainas. Tobrīd par savu neatkarību nebija paziņojušas tikai Krievija un Kazahstāna.

Pēc nedēļas tika parakstīts līgums par NVS izveidi, savukārt 25. Decembrī Gorbačevs paziņoja par savu PSRS prezidenta pilnvaru nolikšanu un centrālā televīzija dramatiskās mūzikas pavadībā parādīja, ka virs kremļa tiek nolaists sarkanais valsts karogs.