Tas, kas vēl nesen šķita tāla nākotne, ir jau klāt... Laipni lūgti nākotnē.
2012. gada atklājumi zinātnē50
Pirmo reizi Olimpisko spēļu vēsturē uz viena skrējceļa satikās gan cilvēki ar kājām, gan cilvēks ar protēzēm. Dienvidāfrikas sportists Oskars Pistoriuss, kura iesauka ir "Blade Runner", turklāt spēja sastādīt nesliktu konkurenci pārējiem sportistiem. Lai gan pie medaļas viņam tikt neizdevās, tomēr daudzi uzskata, ka kāju protēzes viņam tomēr sniedza lielas priekšrocības. Neskatoties uz to, ir skaidrs, ka kiborgu ēra pamazām sākas. Visticamāk, ka netālā nākotnē sporta laukumā tiksies gan parastie cilvēki, gan mākslīgi uzlabotie.
Septembrī zinātnieki demonstrēja savu varenību pilnā krāšņumā. Izmantojot smadzeņu implantu, viņi spēja uzlabot primātu domāšanas spējas - vidēji par 10%. Savienojot šimpanzes smadzeņu garozu ar elektrodiem viņi spēja atjaunot un pat uzlabot dzīvnieka lēmuma pieņemšanas spējas. Protams, tas nozīmē, ka nākotnē visticamāk varēs atjaunot to cilvēku kognitīvās funkcijas, kas ir guvuši neatgriezeniskus samdzeņu bojājumus. Tas nozīmē arī to, ka Pērtiķu Planētas scenārijs kļūst par realitāti.
Boston Dynamics ir iestāde, kas nodarbojas robotu izstrādi. 2012. gadā viņi plašākai publikai izrādīja savu veikumu - Gepardrobotu. Iepriekšējais tā modelis spēja skriet ar ātrumu 29 km/h, bet jaunākais sasniedza 46,3 km/h lielu ātrumu, kas nozīmē, ka tas bez problēmām noskries pasaulē ātrāko cilvēku. Boston Dynamics tāpat strādā pie sava robota "Big Dog", kas spēs atpazīt un atbildēt uz cilvēka komandām. Tā vien šķiet, ka drīz karadarbība norisināsies starp cilvēka kontrolētiem robotiem. Bet pēc tam jau pašam cilvēkam nāksies stāties pretī paša radītajiem monstriem.
2010. gadā neirozinātnieki pirmo reizi apstiprināja, ka būtu iespējams sazināties ar cilvēkiem, kas ir ieslēgti savā ķermenī veģetatīvā stāvoklī, izmantojot fMRI jeb funkcionālās magnētiskās rezonanses aparātu. Un tieši 2012. gadā tas beidzot notika. Pētniekiem izdevās nodibināt kontaktu ar kādu kanādieti, kurš jau vairākus gadus savu dzīvi pavada pilnīgi nekustīgā stāvoklī. Izmantojot vien savas domas, viņš spēja pavēstīt ārstiem un zinātniekiem, ka nejūt sāpes. Domu lasīšanas tehnoloģijas ir tikai savos iedīgļos, bet cilvēce ir tuvāk šai tehnoloģijai nekā jebkad agrāk.
Kādu dienu tu savu klēpjdatoru varēsi uzlādēt vienkārši sitot pa taustiņiem. Un tu to darīsi izmantojot vīrusu ar nosaukumu M13. Šī vīrusa noslēpums ir fizikas fenomens ar nosaukumu pjezoelektriskais efekts. Tā būtība ir tāda, ka kristāli (tagad arī vīrusi) mehāniska spiediena ietekmē spēj radīt elektrisko strāvu. M13 būs iespējams uzklāt plēvītes veidā uz tiem pašiem klaviatūras taustiņiem un tādējādi paildzināt datora baterijas darbības ilgumu. Protams, šādas tehnoloģijas iespējas ir tikpat plašas kā cilvēka fantāzija. Iespējamība, ka vīruss inficēs cilvēku ir praktiski nulle, jo tas pieder pie bakteriofāgu dzimtas, kas inficē tikai baktērijas. Bet nekad jau nevar zināt...
Zinātne nodarbojas arī ar tādām lietām, ka prezervatīvi. Un šeit nu palīgā nāk viens no nākotnes stūrakmeņiem - nanotehnoloģijas. Izmantojot mikroskopiskas šķiedras un tehnoloģiju ar nosaukumu elektrospinings (electrospinning), ir izdevies radīt sieviešu prezervatīvu, kas ir neiedomājami plāns, turklāt satur medikamentus, kas novērš inficēšanos ar HIV. Ak jā, prezervatīvs pats uzsūcas sievietes ķermenī - atkarībā no sievietes vēlmēm tas var notikt dažu stundu vai dienu laikā.
Ja arī mākslīgo intelektu kādreiz radīs, tad visticamāk tas notiks kādā no Google slepenajām laboratorijām. X Lab darbinieki pavēstījuši, ka ir radījuši neirālo tīklu, kas pats spēj atpazīt to, ko redz attēlos. Tas dažas dienas pētīja miljoniem attēlu no YouTube, kamēr spēja pats izveidot attēlus ar to, ko ir iemācījies atpazīt. Uz viena no šiem attēliem ir cilvēka seja, bet uz otra ir kaķa seja. Šī bija pirmā reize, kad dators pats iemācījās atpazīt attēla saturu. Tas ir būtisks solis mākslīgā intelekta radīšanā.
Teleportēšana izklausās pēc fantastikas, kura varētu tikt realizēta dzīvē vien pēc vairākiem simtiem gadu. Taču viss sākas ar mazu izrāvienu. Patiešām mazu, jo pagaidām teleportēt ir izdevies vien fotonus jeb gaismas daļiņas, kas vien jau izklausās neticami. Taču 2012. gadā tika sasniegts rekords šādas kvantu teleportēšanas attālumā - 143 km. Tas ir pietiekams attālums, lai vienā acu mirklī nosūtītu informāciju uz satelītu zemes orbītā, no kura tālāk to nosūtītu uz jebkuru citu vietu. Ko tas dod? Kvantu internetu, pie kura izstrādes jau darbu sākuši japāņu pētnieki. Bet, lai lietotu kvantu internetu vajag...kvantu datoru, kura paveidi ar';i ir jau radīti, bet to darbībai nepieciešamas ekstremāli zemas temperatūras vai arī dimanti.
Cilvēkam ir tāda nelāga īpašība - vēlme kļūt par Dievu. Lai gan es tajā neko sliktu nesaskatu, tomēr ir skaidrs, ka tas var novest pie neprognozējamām sekām. Tā nu zinātnieki, kuri sevi dēvē par sintētiskajiem biologiem, ir nodemonstrējuši kā viņu radītais mākslīgais DNS (zināms kā XNS) dalās un evolucionē gluži kā dabiskais DNS. Šis mākslīgais DNS turklāt ir izturīgāks pret bojājumiem kā īstais. Sintētisks ģenētiskais materiāls ir gatavs. Tas nozīmē, ka jauna, cilvēka radīta dzīvības forma tepat netālā nākotnē ir jau sastopama.
Kioto universitātes pētnieki radīja peli, izmantojot tikai olšūnu, kuru savukārt ieguva pārveidojot cilmes šūnu. Šis sasniegums ne tikai parāda cilmes šūnu neiedomājamās iespējas, bet arī raisa virkni jautājumu. Viens no tādiem ir tīri ētiskas dabas - tas skar cilvēka radīšanas procesu, kurā vairs nav vajadzīgi vecāki. Pietiek ar cilmes šūnu, kuru galu galā var pārvērst par cilvēku. Principā to var paveikt jau tagad, bet oficiāli to nekur nedara, jo neesot ētiski. Kurš būs tik naivs apgalvojot, ka cilvēks jau sen nav klonēts vai izveidots no cilmes šūnas kādā slepenā laboratorijā?