Pasaulē ir notikuši vairāki notikumi, kuru sekas varēja būt arī pasaules iznīcināšana. Kodolkaru draudi, komētas, nāvējošas epidēmijas un daudz citu dažādu notikumu, kuru sekas varēja būt Zemes iznīcība, bet kaut kādu iemeslu dēļ tas nenotika.
10 notikumi, kuri gandrīz iznīcināja pasauli227
2483
19
1. Spāņu gripa bija nāvējošākā gripas epidēmija pasaules vēsturē, tā plosījās 1. pasaules kara noslēgumā, no 1918. - 1920. gadam. Trešdaļa pasaules iedzīvotāju bija inficēti, un mirušo skaits ir apmēram 50 - 100 miljoni. Vīruss nogalināja inficēto dažas stundas pēc pirmo simptomu parādīšanās. Vīruss bija ļoti briesmīgs - plaušās nonāca šķidrums, nosmacējot inficētos.
2014. gadā labratoriski tika radīts vīruss, 97 % identisks spāņu gripai. Tika atklāts, ka neliela vīrusa modifikācija var ļoti viegli izplatīties dzīvnieku starpā, ļoti līdzīgi kā spāņu gripa, kā arī, ka tā ir pat bīstamāka par to. Tas pierāda, ka, ja spāņu gripa uzbruktu cilvēcei vēlreiz, tā būtu tikpat nāvējoša, un izplatītos no cilvēka uz cilvēku kā uguns kūlas laukā. Tas nozīmē, ka, ja 1918. gada gripas epidēmijā vīruss būtu attīstījies, tad tas būtu varējis iznīcināt visu pasauli.
2.Tambora kalna izvirdums notika 1815. gadā, Indonēzijā. Izvirduma laikā vien nomira 88 000 cilvēku. Tas noklāja 175 kubikkilometrus ar akmeņiem un putekļiem, un izraisīja tornado, putekļu vējus un cunami, 4 - 6 metru augstumā. 1300 km attalumā no vulkāna tika manītas izvirduma "pēdas", un putekļi noklāja milzīgu daļu pasaules.
Tā kā putekļi un pelni noklāja debesis lielākajā daļā pasaules, tikai neliela daļa Saules siltuma nonāca uz zemes, līdz ar to 1816. gads zināms kā "gads bez vasaras", kad Eiropā, Ziemeļamerikā un Ķīnā sākās bads, jo augi un labība nosala, epidēmijas, un galu galā, vairāku miljonu cilvēku nāves. Piemēram, Šveicē viss ledus un sniegs izkusa tikaI 1818. gadā.
3. 1859. gadā tika novērota lielākā saules magnētiskā vētra pasaules vēsturē. Šīs vētras ietekmē Saule radīja radiāciju, kas pielīdzināma 10 miljardiem atombumbu. Šis notikums tiek saukts par "Karingtonas notikumu". Zinātnieki uzskata, ka, ja līdzīga magnētiskā vētra notiktu mūsdienās, sekas būtu katastrofālas, ņemot vērā, cik atkarīgi mēs esam no tehnoloģijām. Elektrostacijās un elektrolīnijās rastos īssavienojums, elektrība pazustu, līdz ar to mūsdienu tehnoloģijas būtu nelietojamas un pazustu komunikācija starp cilvēkiem no visas pasaules, kā arī tas stipri apgrūtinātu iespējas informēt cilvēkus par svarīgiem notikumiem -internets, radiosignāli, mobilie sakari - visi sie mūsdienu komunikācijas veidi pazustu. Ir atklāts, ka šādas vetras notiek apmēram ik pa 150 - 200 gadiem. Cilvēcei būtu tikai dažas dienas laika, lai paredzētu šādu notikumu.
4.1995. gada 25. janvārī norvēģu un amerikāņu zinātnieki, kuri pētīja ziemeļblāzmu, nolēma palaist izpētes raķeti no Norvēģijas ziemeļiem. Krievu radari noķēra šo raķeti, un ziņoja kā par kodoluzbrukumu.
Krievijas prezidentam Borisam Jeļcinam tika dotas astoņas minūtes, lai izlemtu - izmantot kodolieročus, vai nē. Par laimi, norvēgu raķete iekrita un noslīka Ziemeļu Ledus okeānā, pirms Jeļcins izlēma, ko darīt. Vēlāk atklājās, ka Krievija tika informēta par šīs raķetes palaišanu, bet šis ziņojums pazuda pirms radari uztvēra raķeti. Šī raķete varēja novest līdz kodolkaram.
5. Melnā Nāve, ko mēdz saukt arī par melno mēri, bija epidēmija, kas plosījās Eiropā 14. gadsimtā. To pārnēsāja žurkas un kukaiņi, kuri parazitēja uz tām, nogalinot 75 miljonus cilvēku. Vīruss varēja nogalināt veselu cilvēku trīs dienās.
Cilvēkam, kurš bija inficēts ar melno nāvi, strauji kāpa temperatūra, viņu limfmezgli vēlāk pārsprāga, pēc tam, kad nežēlīgas sāpes jau bija pārdzīvotas. Ja līdzīga epidemija notiktu mūsdienās, tā varētu būt daudz lielāka, pateicoties cilvēku kustībai no vienas pasaules malas uz otru.
Ņemot vērā, ka katru dienu lidmašīnās lido 8 miljoni cilvēku, vīŗusu būtu ļoti grūti kontrolēt
