Zelts, dārgakmeņi un iznīcība9
Šīs dabas bagātības radušās pēc kosmosa objektu apciemojuma pirms nepilniem diviem miljardiem gadu. Pētījumi liecina, ka par spīti savai postošajai dabai, meteorīti Zemei un cilvēcei ir devuši ļoti daudz, sākot no dzīvībai svarīgā ūdens un piemērota klimata un beidzot ar milzīgām bagātībām derīgo izrakteņu veidā.
Meteorīti sapurināja Zemi. Saberija nebūt nav vienīgā vieta, kur meteorīta trieciens ir atvieglojis vērtīgo minerālu ieguvi no pazemes. Dienvidāfrikā, kur asteroīds nokrita pirms vairāk nekā diviem miljardiem gadu, ir vislielākā zelta koncentrācija pasaulē. Austrālijā ģeologi meteorītu krāteros vai to tuvumā ir atklājuši lielas svina, cinka un urāna atradnes.
Meteorītu triecieni mums ir nodrošinājuši pieeju dzelzs, niķeļa, alvas un dažādu cēlmetālu atradnēm Zemes garozā, jo patiesībā šiem metāliem vajadzētu būt koncetrētiem Zemes kodolā. Saules sitēmas bērnībā tādas cietiežu planētas kā Zeme kļuda lielākas pēc sadursmēm ar mazākām planētām. Spēcīgo triecienu dēļ sākotnējā planēta izkusa, un smagie metāli iegrima zemes centrā. Mūsdienās zeltu ir iespējams atrast tāpēc, ka asteroīdi bombardēja jau sacietējušu planētu. Meteorīti atnesa sev līdzi ļoti daudz metālu, kas ir salgabājušies Zemes garozā. Tas var būt viens no skaidrojumiem, kāpēc mūsu planētas virsmā ir samērā lielas cēlmetālu atrades.
Bet pats galvenais ir tas, ka meteorīti atgādāja ne tikai metālus! Vairākus simtus miljonu gadu tie piegādāja zemei dažādus materiālus un vissvarīgākais bija ūdens.
Tas tāpēc, ka saules sistēmas ārējos apgabalos riņķo ledus asteroīdi un komētas, kas satur daudz sasaluša ūdens.