Šos svētkus svin visā pasaulē, tāpēc ir daudz interesantu lietu, ko mēs vēl nezinām. Kā svin citās valstīs? Kā vēsturiski ir izveidojusies viena vai otra Ziemassvētku tradīcija? Iepazīstināšu vienkāršiem vārdiem, faktiem un ar bildēm.
Šī ir Pirmā daļa no 2.
Izbaudiet!
Kad Džeims Beluši nebija vēl slavens aktieris, viņš savā pilsētā strādāja svētku laikā par Santa Klausu. Kādā reizē viņš vadāja dāvanas bez autovadītāja apliecības. Protams, ka viņu apturēja jau pirmajā krustojumā (bez autovadītāja apliecības vadīt auto skaitās kriminālnoziegums), ieslēdzot roku dzelžos un nolasot viņa tiesības. Bērni, kuri to redzēja bija sašutuši un daudzi saka raudāt, sakot: „Santa Klausu arestēja! Dāvanas nebūs!”.
Dāvaniņu un saldumu atstāšana zeķēs nāk no 12. gadsimta, kad franču mūķenes pie nabadzīgo mājām sameta zeķēs saldumus un žāvētus augļus.
Arī Holandē bija paradums atstāt apavos pārtiku Svētā Nikolaja ēzeļiem. Par to viņš atstāja pretī dāvaniņu.
ASV zinātnieki ir aprēķinājuši, lai Santa Klauss jeb Ziemassvētku vecītis varētu uzspēt izdalīt dāvanas visiem bērniem, tam būtu jāpārvietojas virsskaņas ātgrumu. Tas varētu būt aptuveni 1075 km/ sekundē (3.9 miljoni km/h) , kas ir 3125 reizes lielāks par skaņas ātrumu. (Palabojām šo faktu mazliet! Paldies!)
Skotijā, Velsā un Ziemeļīrijā ir lielāka iespēja Ziemassvētkiem būt baltiem, nekā Anglijā.
Anglijā 20. gadsimtā ir bijuši tikai 7 balti Ziemassvētki.
Pirms āmulis kļuvis par skūpsta simbolu, tas tika uzskatīts par burvju pilnvaru seno ķeltu un teitoņu tautām. Tas spēja dziedēt brūces un ārstēt neauglību. Ķelti karināja āmuļus mājās, lai aizbaidītu ļaunos garus un piesauktu veiksmi.
Ziemassvētku dāvanu devēji katrā valstī simboliski ir savi: Vācijā – Christkind – eņģeļu kurjers, skaista, godīga meitene ar mirdzošu sveču vainagu galvā. Anglijā – Ziemassvētku vecītis, Holandē – Svētais Nikolass, Italijā – La Befana (labā feja), Spānijā un Dienvidamerikā – Trīs karaļi, Skandināvijā – dažādi Ziemassvētku rūķi.
Norvēģijā pēc svētku vakariņām un lielās dāvanu izsaiņošanas visām slotām mājās ir jābūt paslēptām. Jau izsenis norvēģi uzskata, ka raganas un ļauni gari Ziemassvētku vakarā zog slotas, lai dotos izjādēs.
Eiropā katru gadu izaudzē gandrīz 60 000000 eglīšu.
Daudzviet Ziemassvētku eglītes... apēd (ne visu), jo skujas satur daudz C vitamīna.
1647. gadā Anglijā Ziemassvētki tika pasludināti par pretlikumīgiem. Svētkus aizliedza puritāņu līderis Olivers Kromvels, jo puritāņi uzskatīja, ka tai ir jābūt Svētai dienai, nevis jālīksmo un jārīko izēšanās orģijas. Aizliegumu atcēla tikai 1660. gadā, kad puritāņi zaudēja savu ietekmi.
No 1659. – 1681. gadam arī Bostonā bija aizliegtas jebkādas aktivitātes un svinības saistībā ar Ziemassvētkiem. Par pārkāpumu draudēja 5 šiliņu naudas sods.
Gvatemalā Ziemassvētkus svin 25. decembrī, bet pieaugušajiem nav pieņemts apmainīties ar dāvanām līdz Jauna gada sagaidīšanai. Bet bērni gan saņem dāvanas Ziemassvētku rītā.
Nīderlandē svētkos nāk Svētais Nikolass, bērniem no rīta kurpes piepildot ar saldumiem.
3.fakts muļķības! Vācijā vien lai paspētu iznēsāt visas dāvanas Ziemassvētku vecītim un viņa kamanām jāpārvietojas ar ātrumu 28 416 kilometriem stundā. Bet visai pasaulei tas nozīmē, ka Ziemassvētku vecītim ir jāpārvietojas ar virsskaņas ātrumu 1075 km/sekundē (3,9 miljoni km/h) , kas ir 3125 reizes lielāks par skaņas ātrumu (344 m/s).
