Hei, spocīgie!
Nežēlīgu slepkavību un spīdzināšanas rīku ziņā neviens nevar pārspēt tā saucamo “radības kroni” - cilvēku.
Viduslaikos noziedzniekiem un arī nepatiesi apsūdzētajiem bieži vien nebija iespējas stāties tiesas priekšā, un, ja kas līdzīgs tiesai notika, tad par apelāciju pat runas nebija. Tā vietā apsūdzētie tika pakļauti spīdzināšanai un nogalināšanai, izmantojot patiesi šausmīgus instrumentus. Zemāk var apskatit 10 visbriesmīgākos moku rīkus.
Ķīniešu spīdzināšana
Šķiet, kas gan tur, tas ir tikai ūdens piliens. Taču, lai gan šo spīdzināšanu var uzskatīt par visnesāpīgāko, psihiski tā laikam ir visšausmīgākā. Cietušais tika pieķēdēts pie krēsla vai grīdas, un uz viņa galvas sāka lēnām pilēt ūdens. Šie ūdens pilieni neļāva aizmigt, un galu galā viņš nomira no miega trūkuma vai arī sajuka prātā.
Mēles izrāvējs
Šis moku rīks ietver sevī divas ierīces - pirmā atver muti, bet otrā, izgatavota no dzelzs, sarauj vai arī izrauj mēli pilnībā. Vizīte pie zobārsta vairs nešķiet tik biedējoša, vai ne?
Giljotīna
Šis klasiskais soda veids, lai cik tas nebūtu savādi, tiek uzskatīts par vienu no vishumānākajiem – protams, salīdzinot ar citiem. Asais asmens krita uz upuri, nocērtot tam galvu. Šī nāve tiek uzskatīta par acumirklīgu un nesāpīgu, lai gan, protams, viss ir atkarīgs no tā, kurš uzasina asmeni...
Krustā sišana
Giljotīna, protams, ir klasika, bet tā nevar pārspēt spīdzināšanu, kura ved uz neticami lēnu un mokošu nāvi. Cietušais tika pienaglots pie krusta un atstāts tur līdz pat viņa nāvei. Trakākais ir tas, ka dažās valstīs tā joprojām tiek uzskatīta par likumīgu soda veidu.
Zārks
Quentin Tarantino jau ir to izmantojis savās filmās? Ja vēl nē, tad to noteikti ir vērts gaidīt nākotnē. Šāda veida sods bija ļoti populārs viduslaikos. Nosaukums runā pats par sevi – cilvēku ievieto metāla zārkā, pakārtā uz koka, un atstāj nomirt. Lielus cilvēkus apzināti ievietoja mazākos zārkos, lai palielinātu viņu ciešanas.
Galvas spīles
Visi ir redzējuši gangsteru filmas, kurās rokas ieslēdz spīlēs. Bet galvu? Lai kā arī nebūtu, šis spīdzināšanas instruments strādāja pēc principa – uz augšējo un apakšējo galvas daļu novietoja metāla plāksnes, kuras pakāpeniski tika saspiestas. Žokļa, sejas un citi galvaskausa kauli lēnām tika saspiesti, bet acis izlīda no “orbītām”. Dažreiz bendes apstājās pusceļā, lai cietušais vēl būtu dzīvs, bet žoklis sadruptu.
Lielo pirkstu skrūves
Tas ir spīdzināšanas instruments, kurš parasti neizraisīja upura nāvi, bet lika tam ciest nežēlīgas sāpes. Skrūvspīles saspiež īkšķus. Skrūve lēnām ieskrūvējas miesā līdz pirkstu galu zaudēšanai un milzīgam asins zudumam. Šo spīdzināšanas metodi izmantoja arī kāju pirkstiem un pat ausīm.
Zāģis
Visvairāk apbrīnojamā lieta šajā spīdzināšanā ir tieši tā, kā tā tika darīta. Daudzi cilvēki iedomājas kaut ko līdzīgu burvju trikiem ar zāģēšanu uz pusēm. Patiesībā upuri pakāra ar galvu uz leju, un tad sāka zāģēt, sākot no starpenes. Bieži bendes iepauzēja vēdera rajonā, lai pagarinātu upura mokas un ļautu viņam noasiņot līdz nāvei.
Krēsls
Šis moku rīks tika bieži izmantots spīdzināšanai, lai cilvēki atzītos noziegumos. Tas ir dzelzs krēsls, pārklāts ar apmēram 1500 dzelkšņiem. Tam pievienotas ciešas siksnas, kuras noturēja upuri, bet apakšā bieži tika novietota apsildes ierīce, kura uzkarsēja dzelzi. Ierīce ieguva nosaukumu “Jūdas krēsls”.
Duršana uz mieta
Varētu padomāt, ka krustā sišana ir sliktāka, bet šajā situācijā vismaz var karāties. Vlads III Cepešs ieguva savu iesauku par viņa kaisli uzspraust cilvēkus uz mietiem. Viņa kontā esot ap 20 000 upuriem. Upuris, uzdurts uz mieta, pamazām slīdēja zemāk, izmantojot savu ķermeņa svaru. Līdz upura nāvei šī spīdzināšana varēja ilgt līdz pat trim dienām.
Nu mīļo cilvēk, pirms liec rakstu, pārbaudi vai spokos nav bijuši šādi. Tā jau ir interesanti, bet tēma izsmelta. 
Ir jau arī versija par bambusa koku, kuru pielietoja Japānas Impērija un Mao Ķīna. Piesien cilvēku pie bambusa koku ar koka galotni uz pēcpusi. Bambus pa nakti aug ātri - apmēram pa 2 stundām par izaukt 20 cm. Līdz nakts beigām, bambus cilvēkam jau ir zarnās (ja ne pat kuņģī. Lēna un mokoša nāve (it īpaši vīriešiem)!
Šitie spīdzināšanas veidi vairs nav tik aktuāli, tagad ir daudz interesantāk bāzt dzīvu ķīnas daudzkāji cilvēka ausī un cieši aizsiet lakatu, lai tā daudzkājene neizkļūtu ārā. Cilvēks nenomirst, bet tās briesmīgās skaņas, ko tas sadzird, un sāpes, kuras sajūt + tajā pašā brīdī var arīmocīt to cilvēku citās ķermeņa daļās. 
Mūsdienu metode, iedzen cilvēku dumšā istabā, kurā novietoti daudz smagi galdi, plaukti vai krēsli. Šis spīdzināšanas veids no ved līdz visu kājas pirkstu lūzumiem. Upuris nemirst, bet cieš mežonīgas dusmas.
5. Par to zārku man ir zināma vēl mazliet, taču interesanta informācija. Tas Tika veidots tā, ka no tā pats cilvēks nekādi nevar tikt ārā un tas vienmēr bija tik mazs, lai cilvēks nevarētu pakustēties. Viņam vienkārši bija jāsēž ar ceļiem pie krūškurvja. Pēc kādas dienas putni sāka domāt, ka ieslodzītais cilvēks ir maita un nāca viņu knābāt. Tas ir šausmīgi, ka Tu pat nevari galvu pakustināt un tev dibenā kaijas kož. 
Foršs un informatīvs raksts. Liels pluss.
