Gan sievietes, gan vīrieši gaida gandrīz vienu un to pašu no precībām. Vīrieši domā, ka nekam nevajag mainīties attiecībās ar sievieti, bet sievietes uzskata vīriešiem vajadzētu mainīties, tikai sanāk kaut kā otrādi. Sievietes izmainās, bet vīrieši paliek gandrīz tādi paši, ja vien neskaita, ka nomainās draugu loks, izklaides, un viss pārējais, kas iepriekš šķita kā konstante no fizikas grāmatas un ka tas ir iegravēts akmenī, lai ari nākamās paaudzes zinātu par to kā ir bijis. Tā vietā nākamās paaudzes saņems fraktāļu ģeometriju un tamborējumus par kopīgo dzīvi, kuros nebūs ne miņas no uzrakstiem "Es biju šeit" uz neandertālieša alas sienām. Tikai nepadomājiet, ka tas kaut kādā veidā tiek piespiests. Tā ir pārsteidzošā laulību maģija, kur nepaspēsi ne acis pamirkšķināt kā jau atradīsies uz fotogrāfijas ar bērnu dzemdību namā un bērnudārza izlaidumā. Pēkšņi konstatēsi, ka vairs nevari pieliekties, jo vēders traucē. Lūk tad tu sajutīsi sekas dzīvei, kādu neizdzēšamu nospiedumu tā ir atstājusi.
Vīrieša dzīve nemaz nemainās pēc precībām48
Ledusskapis agrāk bija kā dārgumu glabātuve, kur bija reti dārgakmeņi kā absints, ikri un pelmeņi. Kas to varēja iedomāties, ka tām visām lietām, ko var nopirkt pārtikas veikalā atradīsies vieta ledusskapī, turklāt par maz vietas ledusskapim arī var būt.
Darbs nomaina gulēšanu. Dažreiz nenomaina, jo gulēšana tupirnās arī darbā. Taču ieradās sieviete, kaķis, suns, zivtiņas nosprāga un bērni palika guļot kopā ar jums. Jūs vairs nešķir kontinenti un Atlantijas okeāns, bet ceļš uz gultas otra pusi ir kļuvus par necaurejamu šķēršļu joslu ar bīstamām mīnām. Labāk nekur nedoties.
Ja nu tomēr rodas nepieciešamība ceļot, tad bez nepieciešamā aprīkojuma, tas nav iespējams. Šņabja pudele un konservu attaisāmais bikšu kabatā vairs nenodrošina bezmaksas gultas vietu un vakariņas. Tagad cilvēks attapīgais ir kļuvis par cilvēku prakstisko, kam viss nepieciešamais, un tas nav nekāds joks, tiek vadāts līdzi. A ja nu ievajagās, a ja nu noder. Nē, nenoderēs. Bet varbūt kādam citam varēs palīdzēt?
Tam ir nepieciešama izturība. Dzīve tomēr ir viltīga - tā tevi gatavo, bet nepasaka kam tieši, lai gan skaidri zina, kas tevi sagaida. Kā teikt, jebkurā nesaprotamā situācijā vajag trenēt dibenu, situācija pāries, bet dibens paliks. Nē, šķiet tas bija no citas operas, par nabaga Pelnrusķīti. Lai vai kā teniņi ir noderīgi, tikai pēc dzērumā pavadītām naktīm var patiešām saprast, ka tāda negulēta nakts ar mazu bērnu "dolbī" tik pat labi. Nemaz nerunājot par iepirkumu maisiņiem, pēc kuru atnešanas mājās ir tāds pats atslābums kā pēc vairāku stundu treniņa.
Par ko dzīve varētu brīdināt, vismaz atsūtīt kādu epastu vai sejasgrāmatas rakstu nejauši iemest tavā laika joslā, ir par mašīnas izmēriem. Tā, izrādās, ir izstiepjama, jo tur var noteikti kaut ko vēl ielikt. Vienmēr taču atradīsies papildus vieta vēl vienai tantes, vecāku, radinieku konservu budžai un sagatavotajām zaptēm, jo tas taču tā patīk bērniem, jo ar to var ēst biezputru no rītiem, utml. kamēr konstatē, ka pašam vietas ir palicis mazāk.
Bet tā jau nav vieta, kas samazinās, tas ir tavs ego, kurš tika iepriekš rūpīgi kopts ar šņabja šotiem, ballītēm līdz rīta gaismai un izlietotiem prezervatīviem. Ja kaut kas tika iemācīts skolā, tad to pastūma malā, lai varētu (beidzot) izbaudīt to īsto dzīvi, pa īstam, bez kavēšanās un stāvēšanas malā, ar pilnu krūti ar gāzes pedāli grīdā. Tagad tas nemainās - pingvīni ir tik pat aizraujoši kā meitenes ballītēs.
Varbūt ego nevar nostāvēt, jo viņš iepriekš tika slikti barots? Lai arī lutināts, tas, izskatās, bija nepaēdis. Tāds galīgi novārdzis, taču tā vietā, lai uzbarotos, tas paņem un nosprāgst pilnībā, tiekot pie kārtīgas barības un par kapsētu savam līķim izvēlas vēderu. Lai atgādinātu par sevi, par to kas bija un kā varēja būt.
