Vienpatis- daudzi domās, kas tas ir?
Tas ir cilvēks kurš ir viens un laimīgs. Viņš ir vienpatis, jo tas ir viņa raksturā.
Ir cilvēki, kuri mīl cilvēka barus un ikdienā tikai tādos uzturas, ir cilvēki kuri mīl būt savu draugu barā, bet ne svešiniekos, tikai savējos. Un ir šie Vienpaši (skan dīvaini, bet neatradu savādāku nosaukumu tam), kuri mīl būt vieni un cilvēki viņos izraisa dīvainas emocijas.
Mēs visi reizēm esam jutušies slikti, noguruši un vēlamies palikt vieni. Mēs sakam, lai mūs atstāj vienus, bet nereti saskaramies ar atbildi "nē, es neiešu prot, izkrati man savu sirdi" vai arī "es palikšu līdz tu aizmigsi" un tad ir vēl šāda atbilde "atpūtīsimies kopā". Tajā brīdī mēs paliekam aizkaitināti un nereti uzkliedzam, ka vēlamies palikt viens. Un ko dara šis cilvēks? viņš izdara nepareizus secinājumus, kā piemēram "es kautko viņam izdariju", "viņam iet ļoti slikti". utt. Bet patiesībā tu vienkārsī esi noguris, vai arī vēlies palikt vienatnē ar savām domām.
Cilvēki ir pieraduši, sarunāties , taču ja kāds neizrāda interesi sarunai, vai nevēlas būt blakus, sabiedrība automātiski izdara secinājumus. Vai tas ir pareizi?
Tagad vairāk par Vienpašiem.
Tie ir cilvēki, kuri nemīl lielus cilveka barus un pat nelielus draugu lokus. Viņi var būt 2-3 cilveku starpā, bet arī tur jutīsīs diskomfortu. Viņi vienkārši ir tādi. Viņu labākais draugs ir viņš pats, viņš klausās tikai sevī, runā tikai ar savu iekšējo balsi. Un nē šie cilvēki nav depresīvi un nelaimīgi. Mūsdienā ir iegājies tāds, kā mīts "ja sēdi malā, nerunā nearvienu, tātad tu esi nelaimīgs un neapmierināts ar sevi ", bet vai kāds aizdomājas, ka šis cilvēks ir tik apmierināts ar sevi, ka viņam nevajag draugus, citu viedokli, atbalstu, uzslavas utt.
Nereti Vienpašus uzskata, par "jocīgiem" un viņi tiek apsmieti. Tad aizdomājieties, cilveki smejas par ko? Par to, ka cilvēks ir pašpietiekams? Vai tas nenozīmē, ka viņi paši ir kompleksu pilni?
Mēdz būt tā, ka cilvēks pārtop par Vienpati, dažādu notikumu dēļ. Un viens no izplatītākajiem notikumiem ir mobings. Apkārtējie ar saviem vārdiem un darbiem lika šim cilvekam saprast, ka viņš var uzklausīt, izrīkot un uzticēties tikai sev. Un tas nav slikti. Slikti ir tas, ka apkārtējie spēj tā ietekmēt. Daži teiks "tas, ka cilvēks ļauj sevi ietekmēt ir tikai viņa paša vaina", bet vai ta ir? Protams var neņemt visu cieši pie sirds, taču jebkuram kautkas nedaudz aizķersies. Un cilvēki ir ļoti dažādi.
Vienpaši ir laimīgi cilvēki, jo nekas viņus netraucē dzīvot tieši tā kā viņi vēlas. Jā, varbūt viņu apsmej, bet vai tas ietekmē viņu, ja viņam šie cilvēki nepatīk? Un ja viņam viņi nav svarīgi? Nesavarīgu cilvēku vārdi nevienam neintresē. Tas ir fakts.
Tāpēc , ja TU kādreiz esi apsmējis kādu kurš laiku pavada vienatnē, tad padomā vai problēma ir viņā vai tevī.
Un vai būt vienam ir noziegums?
Arī es esmu Vienpate. Un varu droši apgalvot, ka būt vienai nereti ir labāk, nekā atrasties cilvēku barā, vai maz ļaužu pulkā. Nekad nav jāuztraucas par apkārtējo domām. Protams, es kontaktējos ar cilvēkiem un man ir draugi, taču pie katras izdevības es mūku, lai būtu viena. Un to var saukt par dzīvesstilu. Un nē, Vienpaši nav bez otrām pusītēm, tas netraucē veidot attiecības. Vienpaši netiek sāpināti tik ļoti, kā cilvēki kuri ir sociāli, jo viņi ir pieraduši vieni un ja kāds izvēlas pamest tavu dzīvi var tikai nodomāt "man ir laiks sava un sava garas sarunai". Visticamāk, vienpaši atrpd kādu ar ko kopā var paklusēt, padzert tēju un vienkārši mierīgi pavadīt laiku.
