Mans viedoklis un kritika par 7 pasaules brīnumiem. Lai arī cik egoistiski mēs nebūtu mums tomēr interesē citu viedokļi un mēs reizēm pat izbaudam kritiku.
Viedoklis: 7 pasaules brīnumi7
62
5
Gīzas piramīdas.
Vienīgais no Septiņiem senās pasaules brīnumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Kompleksu, kura lielākā daļa izveidojusies 25. gs. p.m.ē., veido trīs ceturtās dinastijas faraonu — Heopsa, Hefrena un Menkaura — piramīdas, kā arī vairākas mazākas piramīdas, mastabas un cita veida apbedījumi.
Mans viedoklis- Tā ir tikai celtne trijstūra formā. Pēc 25. gs. nākotnes cilvēki uzskatīs mūsdienu kapus un kapa krustus par pielūgsmes vietām, jajau mēs šos trijsturus uzskatām par tik īpašiem. Taču ēģipte vienmēr ir izcēlusies ar mirušajiem, kautvai ņemot par piemēru mūmijas. Kāpec mums patīk mūmijas taču kaķu loma mūsdienās ir nožēlojama? Nepārprotiet, daļa no mums viņus mīl, taču ne tā kā ēģipte. Pietam, kaķi veljoprojām ir dzīvi! Bet mēs te tik par trijsturiem itkā mīlētu ģeometriju.
Babilonas gaisa dārzi . Tie atradās Eifratas upes austrumkrastā, mūsdienu Irākas teritorijā, tie celti ap 6. gs. p.m.ē. un gāja bojā pēc 1. gs. m.ē. Kā stāsta leģenda, valdniekam Nebukadnecara II bijusi daiļa sieva — Amitija, ko valdnieks pārvedis no Persijas. Diemžēl Nebukadnecars II lielāko daļu laika pavadījis tālu projām karagājienos, bet daiļā Amitija skumusi mājās viena un, pieradusi pie savas dzimtenes zaļajām kalnu nogāzēm, Babilonas karstajā līdzenumā ilgojās pēc kalniem, mežu ēnas un vēsuma. Vēlēdamies remdēt savas sievas ilgas, Nebukadnecars nolēma uzdāvināt viņai veselu oāzi. Gaisa dārzu aptuvenā platība bija 1 km2 un tie bija izveidoti uz septiņām terasēm, kas pacēlās viena virs otras 22 metru augstumā.
Mans viedoklis- Mazliet palika nelabi, gruži kā no stāsta par Romeo un Džuljetu. Man šis ''brīnums'' pat neliekas ticams. Laikam jāsaka ''ahh, cik nesautīga mīlestība'' . Bet bļoda, (cenzēts!) kur ir manas nolapītas puķes? Ticiet vai nē bet es arī ar savām puķem jutos vientuļi. Jajau Amitija kokos un ēnās jutās labi, vai maz Nebukadnecars viņai bija vajadzīgs? Uzdāviniet man banānkoku un es vairs neņemšu atvaļinājumu darbā!
Artemidas templis. Tas atradās Efesā pie Egejas jūras, mūsdienu Turcijas teritorijā. To izmantoja dažādām vajadzībām. Šeit bija galerijas, improvizēta banka, kur iedzīvotāji glabāja savus dārgumus, jo zagt templī skaitījās vislielākais noziegums. Ēka kalpoja kā sabiedrisks centrs, kur vienkārši satikties un parunāt, vai arī aiziet un padomāt. 356. gadā p.m.ē. templi nodedzināja kāds Hērostrats, lai tādējādi iemūžinātu savu vārdu vēsturē, kurš par to tika sodīts ar nāvi un viņa vārdu aizliedza pat pieminēt. To cēla 120 gadu.Tempļa gruvešos atrada Artemīdas statuju, kura bija gandrīz neskarta. Cilvēki šo patīkamo vēsti uztvēra kā zīmi un metās atjaunot templi. Templis mierīgi eksistēja līdz 263. g.p.m.ē., kad Efesā ieradās goti, kuriem Artemīdas dieviete bija sveša un tos nebiedēja debesu dusmas. Tie zaga visu, pat kolonas. Bizantijas laikā templi izdemolēja kristieši, kas sasita statujas, mākslas darbus un citus priekšmetus un izmantoja marmoru savu baznīcu celtniecībai.
Mans viedoklis- Izklausās pec Origo, tikai bez wi-fi. Jauks templis lai ietu padomāt. Laukos mēs ejam uz ''ateju'' lai padomātu, taču to par brīnumu neviens nav nodevējis. Atklāšu jums kādu noslēpumu.... Tie kuri iet tur padomāt un saprot ka nav svetā papīra, arī uzskata ka pārejiem dievs ir svešs. Jo nu lai dievs stāv klāt kad es nākšu āra!
Zeva statuja Olimpjā. Zeva statuja atradās 466. - 456. gadā p.m.ē. celtajā Zevam veltītajā doriskajā templī. Pēc Zeva svētnīcas padomes lūguma ap 435. gadu p.m.ē. To izgatavoja sengrieķu tēlnieks Feidijs. Statuja gāja bojā laika posmā starp 5. - 6. gs. m.ē., precīzs bojāejas cēlonis nav zināms.
Mans viedoklis- Jauka padome. Gribētos lai mūsdienās celtu tempļus un veltītu tos tam ko mīlam. Piemeram vistu nagetiem. Mēs tur ēstu nagetus... nodarbotos ar nu jau tik slaveno nagetu jogu.... pielūgtu nagetus. Taču pag. ar ko Zevs bija tik īpašs ? Kāpēc ēģiptieši ceļot trijsturus necēla tepli Amonam? Nedomāju ka senie grieķi bija tik īpaši. Un vispār, ja man būtu izvēle es dzīvotu senajā ēģiptē un mīļotu kaķus. Un nesakiet man ka Zevs ir īpašs. Īpašs bija cilvēks kurš viņu izdomaja....cilvēku grupējums lai neaizvainotu kādu.
Halikarnāsas mauzolejs. Mauzolejs bija Kārijas novada valdnieka Mausola un viņa māsas un sievas Artemisijas II kapenes. Tās celtas ap 350. gadu p.m.ē. viņa valdījumu centrā Halikarnāsā, mūsdienu Bodrumā, Turcijā. Apmēram 45-50 metrus augstajai celtnei bija divi stāvi: pirmajā stāvā atradās sarkofāgs ar mirušo, bet otrais stāvs kalpoja kā aizlūgumu templis. Kapenēm bija bagātīgs skulpturālais rotājums. Kapenes tika iznīcinātas viduslaikos vairāku zemestrīču rezultātā, bet lielāko daļu drupu 15.-16. gs. m.ē. izmantoja celtniecībai. Vārdu "mauzolejs", lieto grandiozu kapeņu apzīmēšanai.
Mans viedoklis- Velviens brīnums- mirušais. Labi, mēs ejam uz kapiem, pie saviem aizgājušajiem mīļotajiem, 2-5 reizes gadā. Nu vidēji, pēs aptaujas datiem kura netika veikta. Cik no jums tur reāli kāptu lai pasēdētu pie sarkofāga? Senie miruše laikam bija dikti īpaši.
Rodas koloss. Tas bija apmēram 30-35 metrus augsta sengrieķu saules dieva Hēlija statuja, kas atradās Rodas salā Grieķijā. Statuja atradās uz 15 metrus augsta balta marmora postamenta. Statuja celta no 292.-280. g. p.m.ē. un gāja bojā 224. g. p.m.ē. zemestrīcē, nolūstot ceļgalu augstumā, taču tās paliekas saglabājās vēl apmēram 800 gadus līdz 654. gadā Rodu iekaroja arābi un statujas paliekas pārkausēja.
Mans viedoklis- Jopcik miziņ tie grieķi ar saviem dieviem. Un šo es pat nekritizēju, paskatieties taču uz to augumu! Taču kā jau jokā par notievēšanu man ir jautājums ''Bet seja?'' Ko grieķi izdarija ar seju? Un kapec viņš i' gandrīz pliks? Ziedojiet dievam drēbes. Bet hey, varbūt kāds ir lasijis ko mūsdienu grieķi doma un dara? Varbūt jāpaņem tas atvaļinājums...
Aleksandrijas bāka. Bāka, kuras augstums bija 115-120 metri, tika uzcelta Ptolemaja II Filadelfa valdīšanas laikā Aleksandrija, Ēģiptē. (284. — 296. g. p.m.ē.). Tā atradās Farosas salas austrumu daļā pie Aleksandrijas ostas. To Viduslaikos iznīcināja divas zemestrīces - attiecīgi 1303. un 1323. g., bet uz tās drupām 1480. gadā uzcēla cietoksni.
Mans viedoklis- Attiecīgi dabai tas prasija 20 gadus lai nojauktu šo neglīto būvi. Man nepatīk, dabai arī nepatika. Cietoksnis? Nu taka cietumu ja? Ja atmiņa mani neviļ tad par šo pat uzņēma šausmeni. Nu gan brīnums.
Apsveicu ja tiki līdz beigām, un atceries- necenties būt saudzīgs, sagatavo trauslos dzīvei gudri!
Tev patiks šie raksti
