Tātad, par iepriekšējo rakstu, šis raksts skaisti parādīja to, ka labāk nedzert alu līdz trijiem naktī un nerakstīt. Daudzi no jums nesaprata šī raksta jēgu, burtiski divi cilvēki... Šī rakstu sērija ir domāta, jūs iepazīstināt ar manām atmiņām ar retro spēlēm un arī iemācīt jums vēsturi par tādiem jautājumiem, par kuriem nevar lasīt vēstures grāmatās..
Ķersimies tad nu klāt.
Pamatskolā tad kad bija lielais SEGA bums, notika mainīšanās ar kārtridžiem, tā arī mēs uzzinājām par spēlēm, jo internets nebija, nu labi bija, bet datora ne visiem bija...
Mainoties ar šiem te kārtridžiem iznāca kļūdīties un iemainīt savu "Sega" kārtridžu pret šo te dīvaino dzelteno kārtridžu, protams nonākot mājās un saprotot ,ka nevienā formā vai veidā šī te dzeltenā fiģņa manā Segā neiet iekšā. Dusmas bija lielākas tad, kad saprati ,ka esi iemainījis pret viņu uz nedēļu, tiešām labu spēli...
Šo te es esmu pats izsecinājis, skatoties daudz viģikus par retro spēlēm... Kamēr bija PSRS, tas kas notika ASV mūs nesasniedza, vai arī sasniedza ļoti maz. ASV bija "Nintendo NES" sistēma kura revolucionāri glāba video spēles (par to manā iepriekšējā rakstu sērijā," video spēļu vēsture") tikmēr Āzijā eksistēja "Nintendo Famicom", bet kas bija Krievijā un Eiropā?? Tur ar nelielu nokavēšanos parādījās Dendy, kurš ar savām dzeltenajām kārtridžām ienāca arī mūsu Latvijas tirgū. Paralēli eksistēja Žilitons. Žilitons nav tas pat kas Dendy, ja Dendy bija apstiprināts Krievu ražojums ar Nintendo JAPAN sadarbību, tad Žilitons bija neapstiprināta kopija, kura pēc izskata kopēja pazīstams konules, (Sega, Nintendo, playstation), Žilitonu var dabūt tagad tirgū, Dendiju nē...
(kartē viss ir parādīts)
Par to Kāpēc Leņinam vajadzēja savu konsuli, par to nākamajā rakstā un to pēc nedēļas...
kā vienmēr tituls...
