Vakarlēpis lēlis (Caprimulgus europaeus) — lēļu dzimtas (Caprimulgidae) suga. Slaids putns ar gariem spārniem un asti. Ķerm. gar. 26—28 cm, masa 70—80 g. Apspalvojums pelēkbrūns ar dzeltenīgiem un brūnganiem plankumiem un svītriņām. ♂uz spārniem un astes malējo spalvu galos balti laukumi, ♀ tādu nav. Galva liela, ar ļoti platu mutes atvērumu. Knābis īss. Acis lielas, melnas. Kājas īsas, tumšas, apspalvotas. Lido veikli, klusi, parasti zemu, strauji mainot virzienu un augstumu. Nereti nometas zemē. Riesta lidojuma laikā reizēm plakšķina spārnus virs muguras. Dzied naktīs, gan sēžot kokā, gan lidojumā. Dziesma — nepārtraukta, ilgstoša tarkšķēšana «errrrr-orrr-errrrrrr-orr». Sauciens lidojumā — maigs «gu-i». Ljā ∆ sastopams visā terit.; to skaits samazinās (ligzdo 4000—9000 pāru). Gājputns, ziemo trop. Āfrikā. Ljā uzturas IV b.—IX. Dzīvo skrajos priežu un jauktos mežos, izcirtumos, mežmalās, purvos. Aktīvs krēslā un naktī. Pārtiek gk. no kukaiņiem (vabolēm, tauriņiem u.c.), ko ķer lidojumā. Barojas arī virs ūdeņiem un kultūrainavā. Ligzdo uz zemes, parasti sausā vietā. Ligzdu netaisa. Dējumā 2 baltas olas ar zilganpelēkiem un brūniem plankumiem. Gadā parasti 1 perējums. Perē gk. ♀. Perēšanas ilgums 17—18 dienas. Mazuļi izšķiļas pūkaini, spējīgi pārvietoties. Lidotspējīgi tie kļūst ~3 nedēļu vecumā. ∆ Ljā ir aizsargājams putns.
Vakarlēpis Caprimulgus europaeus, interesants putns tepat Latvijā: Esi redzējis?17
Vakarlēpis Caprimulgus europaeus. Zvārdes purva dienvidaustrumu mala, Saldus novads, 18-Jūn-2012, fotografēts naktī uz ceļa. © Andris Klepers.
Vakarlēpis Caprimulgus europaeus. Podu purvs, Kursīšu pagasts, Saldus novads, 12-Aug-2015. © Jānis Jansons.
Izplatīts visā Eiropā, tomēr uz ziemeļiem tikai līdz Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas dienvidiem. Ārpus Eiropas NW Āfrikā, Turcijā, Irākā, Irānā, Vidusāzijā, Rietumsibīrijā, kā arī Sibīrijas daļā ap Baikālu, nedaudz iesniedzoties arī Ķīnas un Mongolijas teritorijās. Ziemo Āfrikā aiz Sahāras. Sešas pasugas, Latvijā C.e.europaeus, kas izplatīta Eiropas lielākajā daļā un tālāk uz austrumiem līdz pat Baikālam. No pārējām pasugām Eiropā sastopama tikai C.e.meridionalis - no Pireneju pussalas uz austrumiem Eiropas dienvidos līdz Kaspijas jūrai. Šī pasuga arī NW Āfrika. Četras pārējas pasugas areāla Āzijas daļā (Cleere, Christie 2020).
Tev patiks šie raksti
