Droši varu apgalvot, ka mēs ikviens ikdienā esam ko dzirdējuši par latgaļiem, un arī zemgaļi mums nav nekas svešs. Tāpat, kā kurši un sēļi - mēs zinām, ka šīm tautām saplūstot kopā veidojās viena - latvieši.
Bet ir vēlviena tauta, kura arī ir devusi sniegumu latviešu nācijas veidošanās laikā, un tie ir lībieši.
Par viņiem, precīzāk, viņu valodu un tās ietekmi - šajā rakstā.
Atkārtojumam.
Senatnē kurši, zemgaļi, latgaļi un sēļi bija savstarpēji radniecīgas baltu ciltis. Bet lībieši, kas arī daļēji apdzīvoja šobrīdējo Latvijas teritoriju, nepiederēja pie baltu ciltīm. Lībieši bija no pavisam citas šlakas - viņi bija daļa no somugru ciltīm, nu jeb konkrētāk - vieni no Baltijas jūras somu ciltīm.
Cilvēku valodā, lībieši bija brāļi somiem. Viņi diezgan atšķīrās no saviem baltu kaimiņiem - kuršiem, zemgaļiem un latgaļiem. Lībiešiem bija sava kultūra, valoda, atšķīrās arī cilvēku izskats, rituāli, un tradīcijas.
Mazliet vēstures
12. gadsimta beigās lībieši apdzīvoja visai plašas mūsdienu Latvijas teritorijas pie jūras, kā arī Daugavas un Gaujas apkaimes.
Tiek lēsts, ka pirms Livonijas krusta kariem, lībiešu skaits Latvijas teritorijā variēja no 15 - 21 000.
Sākoties 14. gadsimtam, Vidzemē dzīvojošie lībieši pamazām saplūda ar latgaļiem, zemgaļiem un citām Latvijas baltu ciltīm, sniedzot savu devumu vēl topošajai latviešu valodai un latviešu nācijai.
Kurzemē dzīvojošie lībieši jau ilgstoši bija jaukti ar kuršiem. Protams, šāda savstarpēja asimilācija atstāja, ja tā var teikt, atstāja somugru kultūras pēdas kuršu ciltij. Pavisam reāls pierādījums šādam apgalvojumam ir tas, ka kuršiem jau gadsimtiem ilgi ir paticis noraut teiktajam galotnes. Tieši tāpat kā lībiešiem.
Konkrēti Ziemeļkurzemē lībiešu valoda bija plaši izplatīta 16.–17. gadsimta laikā. Vēlāk lībieši pakāpeniski pieņēma par labu esam Vidzemē jau veidojušos latviešu valodu. Pēc tam, laika gaitā, lībiešu apdzīvotās teritorijas pamazām saruka. Un jau 20. gadsimta sākumā, lībiešu valoda bija aktīvi saglabājusies tikai 12 Ziemeļkurzemes zvejniekciemos, ko mūsdienās mēdz dēvēt par "Lībiešu krastu".
Atkārtošos, ka lībiešu valoda bija viena no tām, kas lika stingrus pamatus latviešu valodai. Ja mēs šo faktu izteiktu kā matemātisku darbību, tas būtu šādi:
70% Baltu + 30% Somugru = 100% latviešu valoda!! 
(nu labi, tā tas būtu, ja nebūtu atnākuši vācieši, pēctam zviedri un poļi, vēlāk krievi, nu un tā tālāk)
Mēs, protams, varam iztēloties, kas būtu, ja pirms vairākiem tūkstošiem gadu lībieši nebūtu apmetušies uz dzīvi daļā Latvijas teritorijas. Tādā gadījumā latviešu un lietuviešu valodas būtu daudz līdzīgākas, un mums ar saviem baltu brāļiem būtu daudz vieglāk saprasties arī dzimtajā valodā, neizmantojot krievu vai angļu valodu.
Taču tas, ka latviešu valoda ir daudz aizguvusi no lībiešu valodas, nenozīmē to, ka lībiešu valoda nav neko aizguvusi no latviešu valodas. Arī lībiešu valoda ir ļoti daudz špikojusi no latviešu valodas.
Piemēram, lībiešu valoda no latviešu ir pārņēmusi izrunas īpatnības. Atšķirībā no igauņu un somu valodas, lībiešu valodā ir sastopami balsīgie līdzskaņi - tie paši, kas latviešu valodā. Tāpat latviešu valodas ietekmē, lībiešu valodā ir izveidojušies jauni locījumi – datīvs un instrumentālis, savukārt tradicionālie ārvietas locījumi pakāpeniski izzuduši. Kā arī, lībiešu valodā ir diezgan daudz aizgūtu un pārviedotu vārdu no latviešu valodas.
Savukārt latviešu valoda no lībiešu valodas ir aizguvusi apstākļa vārdu lietošanu līdztekus priedēkļiem vai to vietā, piemēram, "ieiet" ~ "iet iekšā". Vēl no lībiešu valodas, latviešu valoda ir pārņēmusi uzsvaru likšanu uz pirmās zilbes, un daudzus mūsu ikdienas valodā lietotus vārdus.
Intereses vadīts es mazliet papētīju šīs abas valodas. Man radās arī savs pieņēmums (kas, varbūt, 100% neatbilst patiesībai), bet tātad:
Vārdi, kuri ir sarkanajā stabiņā, iespējams, ir lībiešu valodā aizgūti no latviešu valodas jeb ar baltu valodas izcelsmi.
Savukārt, vārdi, kuri ir zilajā stabiņā, iespējams, latviešu valodā ienākuši no lībiešu valodas jeb ar somugrisku izcelsmi.
Metode, kā es nonācu pie šāda secinājuma, varbūt arī nav tā pati precīzākā. Jo es vārdus, kuri bija līdzīgi lībiešu un latviešu valodās, centos salīdzināt ar baltu grupas valodu - lietuviešu valodu, un igauņu valodu - somugru grupas valodu.
Piemēram, lībiešu vārds "mojo". Latviski "mojo" nozīmē "māja". Igauniski - "maja". Bet lietuviešu valodā "māja" ir "namas". Tātad, loģiski spriežot sanāk, ka latviešu valodas vārds "māja" ir aizgūts no somugru valodas - lībiešu valodas.
Jā, protams, teiksiet, ka latvieši "māja" var apzīmēt arī kā "nams", kas ir baltu valodu izcelsmes vārds, taču ikdienā "nams" tiek lietots krietni retāk nekā somugriskais "māja". 
Sarkanajā tabulā "košums" un "knaššom" neuzmanības dēļ samainījies vietām, piedošanu. 
Un lūk - lībiešu "sajaukšanās" ar citām baltu tautām ir viens no neskaitāmajiem iemesliem, kādēļ lietuviešu un latviešu valodas, lai arī radniecīgas, tās tomēr ir tik atšķirīgas.
Baltijas reģionā dzīvojošiem R1a un N haplogrupa. R1a ir baltu un slāvu haplogrupa, savukār N ir somugru. Būtībā ienākot baltiem šajā teritorijā, tie asimilēja piejūras reģionā dzīvojošos somugrus. Būtībā Latvieši ir Baltu valodā runājoša Baltu (lielākotiesu) un Somugru tautu mikslis. Lai gan igauņi ir somugru valodā runājošie, ģenētiski mēs esam radinieki...
Starp citu, baltu tautas apdzīvotā teritorija bija diezgan plaša. Līdz pat Maskavas upei. Baltkrievi ģenētiski ir pārslāvoti balti, savukārt krievu tautas, kas apdzīvoja pie latvijas un lietuvas robežas patiesībā ir baltu un slāvu tautu mikslis. Tas ir slāvu tautas asimilēja tur apdzīvotos baltus.
Par prushiem ko ,neviens nav dzirdejis ? Prushi ,lietuviesi un latviesi,viss kas bija palicis no baltiem .Tagad tik latviesi un lietuviesi palikusi, radniecigas tautas.Armija bija sardzes rota ,puse lietuviesi un otra puse ukranji.Diezgan biezi kopa karaula nacas but un man ka latvietim ar lietuviesiem problemu nebija .Tomer no vinju valodas gandriz neko nevareju saprast,ar visu Baltu radniecibu 
.Interesanti ka bija daudzi gandriz vienadi vardi ,bet ar pilnigi citu nozimi.Lidzigi tas ir igauniem un somiem ...
Latviešu un lietuviešu ir nevis tik vecas cik saglabājušās nemainīgas, tādēļ tās ir tuvas protoindoeiropiešu valodai. Kāpēc latviešu un lietuviešu valodas tā atšķiras? Jo latviešu galvenais pamats ir viduslatvijas dialekts plus kurši. Nevis latgaļu kā ir lietuviešiem, jo viņu pamats ir augšaitiešu, nevis žemaitiešu dialekts. Latgaļi leišus saprot krietni labāk ^^
