Atkārtošos, ka lībiešu valoda bija viena no tām, kas lika stingrus pamatus latviešu valodai. Ja mēs šo faktu izteiktu kā matemātisku darbību, tas būtu šādi:
70% Baltu + 30% Somugru = 100% latviešu valoda!!
(nu labi, tā tas būtu, ja nebūtu atnākuši vācieši, pēctam zviedri un poļi, vēlāk krievi, nu un tā tālāk)
Mēs, protams, varam iztēloties, kas būtu, ja pirms vairākiem tūkstošiem gadu lībieši nebūtu apmetušies uz dzīvi daļā Latvijas teritorijas. Tādā gadījumā latviešu un lietuviešu valodas būtu daudz līdzīgākas, un mums ar saviem baltu brāļiem būtu daudz vieglāk saprasties arī dzimtajā valodā, neizmantojot krievu vai angļu valodu.
Taču tas, ka latviešu valoda ir daudz aizguvusi no lībiešu valodas, nenozīmē to, ka lībiešu valoda nav neko aizguvusi no latviešu valodas. Arī lībiešu valoda ir ļoti daudz špikojusi no latviešu valodas.
Piemēram, lībiešu valoda no latviešu ir pārņēmusi izrunas īpatnības. Atšķirībā no igauņu un somu valodas, lībiešu valodā ir sastopami balsīgie līdzskaņi - tie paši, kas latviešu valodā. Tāpat latviešu valodas ietekmē, lībiešu valodā ir izveidojušies jauni locījumi – datīvs un instrumentālis, savukārt tradicionālie ārvietas locījumi pakāpeniski izzuduši. Kā arī, lībiešu valodā ir diezgan daudz aizgūtu un pārviedotu vārdu no latviešu valodas.
Savukārt latviešu valoda no lībiešu valodas ir aizguvusi apstākļa vārdu lietošanu līdztekus priedēkļiem vai to vietā, piemēram, "ieiet" ~ "iet iekšā". Vēl no lībiešu valodas, latviešu valoda ir pārņēmusi uzsvaru likšanu uz pirmās zilbes, un daudzus mūsu ikdienas valodā lietotus vārdus.