Es zinu, ka izlasot šo virsrakstu, daudzi mani uzreiz nosauks par Kremļa atbalstītāju, pelēko kardinālu fanu, putinistu un vel nez ko, taču tāds noteikti neesmu. Pēdējā laikā spokos, atkal paceļās tematika par ļauno krievu vai ļauno amerikāņu propagandu, arī ar pazīstamajiem ir sanākušas diskusijas par šo, līdz ar to izlēmu pats par šo tematu pasmadzeņot un padalīties ar spokiem par rezultātu.
Vai krievi ir latviešu lielākais ienaidnieks?206
Iesākums šim visam bija saruna par to kāpēc mēs tik ļoti nīstam krievus un vai tas ir pareizi. Paradoksāli, bet šāda diskusija sanāca vienā dienā, vispirms ar, kādu labu draugu, kurš spokus nelieto un pēc tam vakarā arī ar dažu labu no administrācijas. Gan es, gan abi mani diskusijas “biedri” ir vairāk nacionāli vērsti, taču normas robežās un arī par to, kas manā izpratnē ir frāze “nacionāls normas robežās” parunāšu, jo tam ir liela nozīme atbildei uz virsrakstā izteikto jautājumu.
Mūsdienās daudzi cilvēki –gan tie, kas piedzīvojuši PSRS laikus, gan tie, kas dzimuši īsi pēc tiem (mana paaudze), gan jau pēc tūkstošgades dzimušie mīl nolikt visus krievus bez izņēmuma. Reizēm aizdomājos un mēdzu veidot diskusijas ar draugiem un paziņām ar elementāru jautājumu- vai tad krievi vienīgie, kas mums pāri darījuši? Protams, 50 gadi okupācijā ir nežēlīgs nodarījums, arī Krievijas Impērija, kas pārsimts gadus kontrolēja daļu Latvijas teritoriju nav nekāda Dieva dāvana, taču krievu tauta noteikti nav vienīgā, kas Latvijai ir pāri darījusi.
Nerunāšu par laikiem, kad pirmie cilvēki sāka apdzīvot mūsdienu Latvijas teritoriju, jo tad tāda lieta kā tautas bija pārāk nosacītas. Dosimies uzreiz uz viduslaikiem. Šeit dzīvoja dažādas baltu tautas. Kura no pasaules lielvarām šeit pirmā ienāca un saka mācīt latviešu senčiem kā ir jādzīvo? Vācieši jeb Svētā Vācu Romas impērija ar tās ordeņiem. Vācieši ieradās mūs kristīt. Kā tas notika? Piespiedu kārtā, ar nežēlīgām slepkavībām, beigu beigās latviešus paverdzinot, piespiežot kļūt par kristiešiem, nodedzinot tā laika vietējo iedzīvotāju pilis un mājas un padarot viņus par saviem kalpiem, ar laiku ieviešot dzimtbūšanu, klaušas un citas lietas, kas ne tuvu nedeva latvietim brīvību. Ar laiku vāciešiem šajos darbos pievienojās poļi, zviedri, krievi, īslaicīgi pat kaimiņi lietuvieši mēģināja mūs klapēt. Vāciešu un citu tautu bagāto un vareno spiediens uz latviešiem turpinājās līdz pat 18.-19. gadsimtam, kad pakāpeniski atcēlās dzimtbūšana, tika rakstīti pirmie literārie darbi, tajā skaitā Garlība Merķeļa rakstītais, kas vācu muižkungiem, lika aizdomāties par viņu attieksmi pret latvieti un sāka veidoties latviešu pirmā inteliģence ar sapņiem par vienotu valsti Latvijai. Pateicoties pirmajam pasaules karam, Krievijas Impērijas sabrukumam, latvieši pie šādas valsts arī tika, līdzīgi kā mūsu kaimiņi un vēl vairākas Eiropas valstis. Vai ar 20. gadsimtu beidzās spiediens no citām valstīm un vienīgie ļaundari ir krievi?
Vēl pirmā pasaules kara laikā, latvieši Nāves salā kļuva par pirmajiem pret kuriem izmantoti ķīmiskie ieroči. Kas to darīja? Vācieši. Kad mēs bijām nodibinājusi valsti, nepagāja ilgs laiks un nācās par to cīnīties ar ieročiem rokās Bermontiādes laikā. Bermonts ir krievs, taču, kas sastādīja lielu daļu no Bermonta karaspēka – Rīdigera von der Golca spēki, kas cīnījās par vācu varas atjaunošanu Latvijā. Kura tauta Latvijā otrājā pasaules karā iznīcināja ebrejus? vācieši. Kuras valsts karaspēks arī mēģināja okupēt Latviju – vācu 3. reiha spēki. Kura valsts kopā ar PSRS dalīja Latviju un pārējo Eiropu 23. augusta Molotova-Rībentropa paktā? Vācija. Kura valsts otrā pasaules kara laikā nedeva iespēju bēgt latviešiem no kara, liekot griezt savas laivas otrādi un nonākot tieši vācu rokās –Zviedrija. Nevar nepieminēt krievu zvērības Otrā pasaules kara laikā. Izsūtīšanas lopu vagonos uz Sibīriju, nošaušanas bez tiesas utt. Arī 50 gadu okupācijas laikā zvērību netrūka, lai arī ar gadiem viss kļuva civilizētāks. Jāatcerās gan, ka Staļins, kurš bija tieši lielāko zvērību iniciators nebija krievs. Viņš bija gruzīns. Daudziem nepatīk, ka Latviju pieveda pilnu ar PSRS draudzīgo valstu cilvēkiem – mūsdienās jau notiek tas pats, tikai tagad iniciatori nāk no Rietumiem, tajā skaitā Vācijas. Arī tie paši Rietumi – ES, ASV uzliek mums dažādas kvotas, kuras mazina ekonomiskās izaugsmes potenciālu, piespiež piedalīties Krievijas un tās sabiedroto produkcijas embargo, kas ir trieciens mūsu ekonomikai. Kremļa trollis teiktu, ka ta ir mūsu ekonomikas iznīcināšana, kas, protams, ir pārspīlēti, taču nogriezt Krievijas tirgu ir ietekmējoši uz Latviju, to noliegt nevar. Pati Eiropa jau mūsu produktus ne sevišķi pērk, jo iegādājas lētākus produktus no Lietuvas vai Polijas. Tātad apskatot virspusēji latviešu un Latvijas vēsturi sanāk, ka Latvijas un latviešu lielākie naidnieki ir krievi un vācieši, piebalsojot zviedriem. Nē. Šīs tautas var ieņemt 2. vietu šajā sarakstā, jo latviešu lielākais naidnieks ir paši latvieši.
Ne velti gadu gaitā ir radušies teicieni par to, ka latvieši ir skaudīgi, latviešu mīļākais ēdiens ir cits latvietis utt. Pašu “pirmsLatvijas” latviešu lēmumi veicināja vācu iespējas palikt Latvijā viduslaikos. Pārceļoties uz mūsdienīgākiem laikiem, jeb Latvijas valsts izveides laiku – jau tad netrūka gan vāciešus atbalstošu latviešu, kas palīdzēja Bermontam, gan krievu un komunisma fanu, kas centās sekmēt komunisma un PSRS izveidi Latvijā jau 20. gs sākumā. Otra pasaules kara laikā, ne jau krievs uz savu galvu prata izdomāt, kurš latvietis jāizsūta, kur kurš dzīvo. Lielu daļu darbiņa paveica krievu pusei draudzīgi latvieši. Arī padomju laikā, ne visi stukači un čekas aģenti bija krievi vai slāvi. Arī šajās lomās netrūka latviešu. Un tagad mūsdienās, latvieši Latvijai dara sliktāk kā Eiropa un Krievija kopā. Tieši latvieši – gan tie, kas pie varas siles ir vēl no krievu laika, gan svaigāki ir tie, kas diktē mūsu kursu politikā un ekonomikā. Tieši latvieši ir tie, kas necīnās pret mums neizdevīgiem ekonomiskajiem noteikumiem, kvotām, ko nosaka Eiropa. Tieši latvieši ar savu politiku sekmē Kremļa propagandu ar to, ka nevis cīnās par vienotu valsti bet paši šķeļ mūsu valsti. Nacionālismam un patriotismam ir jābūt, bet normas robežās. Raksta sākumā solīju izskaidrot, ko es domāju ar šiem vārdiem – normas robežās. Tas nozīmē to, ka savos vārdos un darbos ir jābūt patriotam, bet ne ar vieniem, ne otriem nevar kaitēt Latvijai un nevajag kaut vai vārdos sākt kļūt par nacistiem/fašistiem. Kādu vienu vai vairākas tautas apspiežot, nodiršot mēs paši atļaujam, kremļa troļļiem un kremļa žurnālistiem mūs saukt par nacikiem un fašistiem. Paskatīsimies uz Latvijas nacionālajiem politķiem – ne visiem bet lielu daļu. Vārdos cīnās par latviešu tiesībām, bet darbos bieži draudzējās ar krieviem. Vārdos sola rūpēties par Latvijas izaugsmi, darbos klanās Eiropai un dara labāk pašiem sev gluži kā pārējie politiķi. Nacionālismam un patriotismam jābūt bet tas nevar šķelt valstī dzīvojošo tautu, jo īpaši ja, tas skar nozīmīgu daļu tās, kā tas ir ar krieviem vai krievvalodīgajiem. Protams, ka valsts valodai ir jābūt latviešu un protams, ka pamatnācijai ir jābūt latviešu, bet politika un politiķu izteicieni nedrīkst šķelt tautu un saknē ieaudzēt, ka kāda tauta ir ienaidnieki. Jā, krievi mums ir darījuši pāri pagātnē un ļoti daudz, taču tādi paši ir tie paši vācieši un vāciešu šeit Latvijā nav. Kāpēc šķelt Latvijas iedzīvotājus, kad ir apstākļi, kad tā jau grūti iet? Politikai būtu jābūt vērstai uz to, lai Latvijā dzīvojošie krievi vēlās kļut par latviešiem un cīnīties par labāku dzīvi kopā ar mums nevis veidot savstarpēju kariņus. Politikai būtu jāvēršas uz Latvijas krieviem tā, lai viņiem zūd sakne ar Krieviju nevis pieaug. Šobrīd notiek pretējais. Teiksiet- nu vo, vainīgi politiķi. Nebūt ne. Paši latvieši iztirgoja un iznīcināja daudzus potenciāli pelnošus uzņēmumus deviņdesmito gadu beigās un jaunās tūkstošgades sākumā, tādējādi sagraujot rūpniecību un potenciālu, piepildīt budžetu. Paši latvieši ir tie, kas skolās, bērnudārzos ar dažādiem izteikumiem ieaudzina nacionālo naidu un šķeļ sabiedrību vēl vairāk. Paši latvieši ir tie, kas iebalso šādus politiķus un paši latvieši neko nedara, lai būtu “citi vēži un citas kulītes”, kas patiešām rūpētos par Latvijas labklājību. Paši latvieši ir tie, kas necenšās veidot politisko līdzdalību šajā valstī, tādējādi mazinot politiķu iespējas visu darīt uz savu galvu. Paši latvieši ir tie, kas 18. novembrī lepni sevi sauc par latvieti, bet pārējo gadu spļaudās cik te viss ir slikti. protams, to darīs arī krievs, leitis, ebrejs un jebkuras citas tautas pārstāvis šajā valstī, taču latvietim kā pamatnācijai būtu jārūpējās, lai tam nav pamata. Tieši tāpēc latvieša lielākais ienaidnieks ir pats latvietis un tā tas būs līdz mēs neiemācīsimies sadzīvot paši ar sevi un citiem. Līdz mēs nepārkāpsim pāri okupācijai un nedzīvosim tālāk, protot sadarboties ar Krieviju un krieviem. Okupāciju aizmirst nedrīkst, bet var to nepieminēt katra teikuma galā un pārnestā nozīmē “piedot”. Vāciešiem un zviedriem piedevuši esam, skatāmies uz viņiem kā piemēru daudzās jomās, tagad kārta Krievijai. Ekonomiski krievi nav labākais piemērs, taču Latvijā viņu netrūkst un Latvija uz priekšu var iet tikai tad ja beigsies mūžīgā sabiedrības šķelšana. Valsts neko nevar sasniegt, ja tajā iekšēji norisinās divu lielu tautu “kariņš.” Tieši pie šādiem apstākļiem Krievija un tās “zaļie cilvēciņi” ir bīstamāka, jo tieši pie tautas šķeļošiem apstākļiem ir lielāka iespēja, ka Latvijas krieviem ir lielāka vēlme atgriezt PSRS, atbalstīt Putina politiku nevis latvisko. Politikai ir jābūt tendētai uz to, ka krievs, kurš šeit dzimis un audzis, šeit ir gaidīts nevis potenciāls ienaidnieks, to pašu var teikt par jebkuras tautas pārstāvi, tajā skaitā pašu latvieti. Cilvēks, kas ar visu būs apmierināts, nevēlēsies kļūt par nodevēju. Cilvēks, kam patriotismu ieaudzinās neuzspiestā veidā, šo valsti sauks par savu un darīs visu, lai labāk būtu šai valstij, būs lojāls tai nevis, kādai citai. Protams, ka vienmēr būs valstij nelojāli cilveki, kas negrib mācīties valodu, skatās uz citām valstīm – bet ir jārūpējās, lai tādu paliek mazāk un tas jādara pārdomāti, jo darot to brutāli ,piespiedu kārtā, ar nepārdomātiem valdības lēmumiem viegli sanāks pretējs efekts. Latviešiem ir jākļūst politiski aktīviem, jāveido jaunas partijas ar jaunām sejām, lai veidotu konkurenci tagadējiem politiķiem. Mums noteikti netrūkst jaunu, gudru cilvēku, kas ir spējīgi pavērst valsts kursu pareizajā virzienā. Ir tikai to jāgrib. Ar šo arī tad noslēgšu šo rakstu, paldies tiem, kas izlasīja. Būsim draudzīgi, cienīsim sevi un savus tautiešus un katrs pats izdarīsim cik varam, lai nebūtu jāmeklē vainīgie un naidnieki pie kādam nebūšanām.