Kontaktējoties ar dažāda sociālā stāvokļa cilvēkiem, esmu ievērojis, ka turīgie mazāk lieto klišejiskus teicienus, bet vairāk analizē situācijas, viņiem piemīt domas dziļums. Tā kā manus novērojumus iespaido subjektīvi iespaidu, vēlējos iepazīties ar objektīvāku informāciju
Kā uzkrītošāko no sakarībām vēlos minēt attiecības starp IQ un ienākumu līmeni. Nedaudz paskaidrošu, ko nozīmē šis skaitlis. Vidēji ASV un Eiropā IQ ir ap 100, ja zem 70 vai 80 (dažādos avotos norādīts atšķirīgi) - uzskata, ka ir garīga atpalicība, bet, ja virs 110 - intelekts uzkrītoši pārsniedz vidējo. Pētījumos bezpajumtnieki vidēji uzrādīja IQ 82, tie trūcīgie, kas saņem valsts pabalstu - ap 90. Miljonāriem, kas paši nopelnījuši bagātību, - 118.
Nabadzīgajiem cilvēkiem ir raksturīga paļaušanās uz veiksmi, nevis aprēķinu un saprātu, tā, piemēram, 77% no tiem, kam ir ilgstošas finansiālas problēmas, regulāri piedalās loterijās. Katri 8 - 9 no 10 turīgajiem dienā lasa pusstundu vai vairāk, salīdzinājumam - to pašu var teikt tikai par 1 no 50 nabagiem. Nemitīga zināšanu papildināšana dod iespēju izkonkurēt tos, kas stāv uz vietas. Toties 77% (33% turīgo) nabadzīgo televīzijai velta vismaz stundu dienā. Trūcīgajiem ir vēlmes, bet bagātajiem - mērķis. Uz to tiecas 7 no 10 bagāto un 3% procenti nabago. Cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem biežāk novēro impulsīvu rīcību, it sevišķi attiecībā uz nepārdomātiem pirkumiem. Turpretim turīgajiem raksturīga ģimenes budžeta plānošana.
Diemžēl neatradu līdzīgus pētījumus par Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc nevaru būt drošs, ka šīs sakarības šeit ir tikat stipras kā valstīs, kurās daudz ilgāk indivīds pats veidojis savu likteni, nevis gadu desmitiem dzīvojis sistēmā, kas nemotivēja sevi pilnveidot.
Potams, daudz ko nosaka tēriņu prioritātes, audzināšana utt, 
