Čau, takā īlgi nebiju neko rakstijusi, tagda izdomāju uzrakstīt, parakājos savos vecajos žurnālos ''Sīrups'', un izdomāju uzrakstīt par tīņu neveiklībām. :) Ja būs daudz plussu būs arī otrā daļa. :)
Tīņu neveiklības.7
162
4
Pakaļdzīšanās
Ar draudzeni bijām devušas pastaigā uz mežu. Mums ir tradīcija kārtīgi iztrakoties un izbļaustīties, lai atbrīvotu negatīvo enerģiju. Tā nu mēs tur taurējām, cik spēka, līdz izdzirdējām, ka aiz mums kaut kas nobrakšķ. Mūsu spiedzieni laikam sasniedza vēl neiedomājamus augstumus... Pārbijāmies līdz nāvei, ka mūs tūlīt kāds nolaupīs, un skrējām neatskatoties līdz pēdējam spēku izsīkumam, kad beidzot es pagriezos un ieraudzīju ka mums pakaļ skrien pavisam mazs šunelis. Pēc tam vēl ilgi nevarējām atgūties no lielā pārbīļa un smieklu lēksmes par savu paranojisko uzvedību. 
Es aizeju!!!
Pamatīgi sastrīdējos ar savu draugu. Viņš man tā izbesīja, ka pagriezos un gāju prom. Nepaspēju paspert ne divus soļus, kad iekāpu bedrē, aizķēros un nolikos uz zemes kā tāds gaļas blāķis. Lai gan abi ar draugu bijām dusmīgi viens uz otru, nevarējām noturēties nesmejoties. Pēc tam tāda nošņurkusi un dubļaina uzskrēju viršu drauga mammai, kuras sejas izteiksme neliecināja par sajūsmu. 
Reklāma
Dodiet ceļu!
Reiz dziļā ziemā ar draugiem aizgājām patrakot pa kalnu. Sļūcām ar plēvēm un visu pārējo, ko tuvumā varēja atrast. Tā nu mēs, četri čaļi, šļūcām no kalna vilcieniņā, bet te pēkšņi, kā no zila gaisa, parādījas divas meitenes. Mēs vairs nepaspējām nobremzēt un uztriecāmies viņām tieši virsū, nogāžot meitenes no kājām. Jūs nevarat iedomāties, cik viņas bija pārskaitušās! Bļāva uz mums un lamājās kā tādi veči! Ja sākumā domājām, ka varēsim ar viņām ietusēt, tagad nācās bēgt, lai viņas mūs nenolinčotu! 
Māsiņas šņukurītis.
Kā tas ir pieņemts, arī mana ģimenē Ziemassvētkos sanākt kopā. Pie mums bija sabraukuši gan vecvecāki, gan māsa ar savu ģimeni. Kad pienāca pantiņu skaitīšanas laiks, es izgāzos kā tāda nejēga. Vienīgais dzejolītis ko zināju no galvas, bet tāpāt sajaucu, bija šāds: Nāc māsiņa, ciemoties Ziemassvētku vakarā! Būs pupiņas, būs zirnīši, būs māsiņas šņukurīts, kur māsiņas vietā protams, vajadzēja teikt, cūciņas. Visi smējās līdz asarām, bet es, nosarku kā biete, vēl paprasīju, vai tad dabūšu savu dāvanu, kas visus sasmīdināja vēl vairāk. 
Lielais iepirkšanās drudzis.
Tas notika vienā no šis vasaras karstajām dienām. Mēs ar mammu bijām devušas uz veikalu, kur vienmēr ir superīgas atlaides. "soreiz akcija bija tualetes papīram, tāpēc mēs paņēmām vairākus lielus iepakojumus. Kad par visu samaksājām, mamma paņēma maisus, bet es- tualetes papīru. Nonākušas pie veikala izejas, sapratām, ka ārā pamatīgi līst. Īsu brīdi stāvejām zem jumtiņa, bet tad mamma sāka skriet uz mašīnu. Kļuvu dusmīga, ka arī man jāskrien pa lietu bet nekas cits neatlika. Kad pieskrēju pie mašīnas, ieraudzīju savu simpātiju, kas ar saviem vecākiem bija piebraucis pie veikala un sēdēja mašīnā, gaidīdams kad pāries lietus.Pirmkārt, es biju salijusi kā slapja žurka, otrkārt, man bija pilnas rokas ar tualetes papīru, bet treškārt- amizanto skrējienu no veikala redzēja mana simpātija. Kombinācija vienkārši ideāla! Turklāt puisis, ar mani sasveicinoties, pat nedaudz ierēca, kas man lika sajusties vēl neērtāk. 
Reklāma
Bīstamais lietussargs!
Vienu dienu izejot ārā no mājām, sāka pamatīgi līt. Par laimi man līdzi bija lietussargs. To turēju sev stipri piespiestu klāt, tāpēc sanāca tā, ka skatijos tikai uz savām kājām. Tā kā ceļš bija taisns, palūkojos, vai neviens nenāk pretī, un turpināju iet pa ceļu skatoties uz asfaltu. Taču pēkšņi pa degunu un pieri saņēmu kārtīgi sitienu. Sanāca tā, ka mans lietussargs aizķērās aiz koka zariem, bet es to vilku uz priekšu, kā rezultātā metāla rokturis atsitās man pret seju. Sajūta nebija diezko patīkama. Atjēgusies savā priekša ieraudziju puisi, no kurā arī nobijos, jo pirmsn tam, kad skatījos uz ceļa nevienu neredzēju. No tā visa kopā man sanāca neliels kliedziens! Nemaz nezinu, ko puisis par mani padomāja! Galvu noliekusi, turpināju savu ceļu un nevarēju beigt domāt par to, ka iesaucos kā veca pīle. 
No debēsīm krīt apakšveļa.
Karstā vasaras dienā izmazgāju savu veļu un izliko to žāvēties uz terases, kas atrodas mājas otrajā stāvā. Pāris drēbēm pietrūka knagīšu un aizgāju uz savu istabu. Pēc kāda brīža izdzirdēju vecākā brāļa kliedzienus, lai atnāku savākt savas izmētātās drēbes. Viņš to pateica krietni rupjāk, tāpēc lejā skrēju kā bulta. Nonākusi pagalmā, sapratu, ka drēbes, kas nebija piestripinātas pie veļas žāvētāja, vējš bija nopūtis lēja uz pirmo stāvu, kur atpūtas krēslos sēdēja mans brālis un viņa draugi.Tas būtu sīkums, ja vien drēbju vidū nebūtu manas apakšbikses un krūšturi. Sarkdama savācu savu apakšveļu un aši skrēju prom. No brāļa draugiem izvairos vēl joprojām, jo kauna izjūta nav zudusi. 
Caurā limonādes bundža.
Pēc ilgiem laikiem nolēmam ar draudzeni aiziet uz tuvējo veikaliņu. Iegājām un sapirkāmies dažādus saldumus, tostarp limonādes bundžas. Nedaudz pastaigājoties, izdomājām aiziet atkal uz veikalu pēc saldējuma. Ieraudziju, ka draudzene ielikusi limonādes bundžu padusē, jo rokas bija aizņemtas. Tā izdariju arī es. Stāvot pie kases un maksājot par saldējumu, paduše iespiestā limonāde sāka tecēt. Uztraucoties un kaunoties sāku skatīties apkārt, bet aiz manis stāvošais cilvēks to jau bija pamanijis un veltīja bargu skatienu. Kad gājām ārā, ievēroju, ka esmu iekāpusi izlijušajā limonādē atstājot aiz sevis netīras pēdas. Pārdevēja izlikās, ka neko nav pamanījusi, tāpēc es veikli aizgāju. Domāju, ka kādu laiku šai veikalā neradīšos. 
Tev patiks šie raksti
