Meitenes un sievietes, šis raksts domāts tikai tām nedaudzām, kuras tiešām nepiegriež vērību savai ārienei un grib, lai viņas mīl tādas, kādas viņas nu reiz ir.
Vai bieži redzam meiteni, sievieti, gluži vienkāršā tērpā ģērbušos ejam pa ielu tik lepni, tik cēli, ka ļaužu drūzma pašķiras un mēs apstājamies, lai pajūsmotu par nepazīstamās vieglo gaitu, taisno muguru un kaklu un par visu to vārdā nenosaucamo daiļumu harmoniju, kas padara sievieti pievilcīgu.
Te jūtam kautko vairāk kā no dabas dotu prasmi savu vienkāršo tērpu nest tik pašapzinīgi, ka pašu tērpu kopnovērtējumā gluži piemirst, un vīriešiem atskatoties neviļus pasprūk : lūk, sieviete!
Jānopūšas - cik daudzas pat skaistas sievietes nedomā par to, lai savam dabīgam skaistumam dotu gaumīgu izskatu un otrādi - cik daudz var sieviete pati darīt, lai dabas skopāko daiļuma devu papildinātu.
Cilvēka izturēšanās, uzvešanās nav tik negrozāma, kā acu krāsa, bet vajaga sevi tikai kritiski aplūkot. Pie katra soļa padomāt, kā tas izskatās, vai tas ir tik apgrūtinoši?
- Ja es vismaz būtu skaista, vai bagāta ..., tā dzird atbildam.
Kādēļ francūzietes izskatās tik daiļas? Tādēļ, ka viņas vienmēr izturas it kā būtu daiļas, un tāpat amerikānietes šķiet visas ir miljonāres, bet tas tikai tādēļ, ka viņas iet tik pašapzinīgi.
Protams, neimitēsim tādēļ ārzemnieces. Katrai tautai savs daiļums. Bet arī nesaki: „kas mani nemīl tādu, kāda es nu reiz esmu, tas man nav vajadzīgs."
Ne tikai citu, ne jau tikai vīriešu dēļ, bet sevis pašas dēļ ir jāpacenšas. Ja arī tavā dzīvoklī gadiem ilgi neienāktu neviens cits cilvēks, tu taču viņu vari vienmēr sakoptu turēt, ja staigāsi tikai pa meža taku, kur tevi redz tikai vāverītes, tomēr vari iet skaisti. Ar laiku tas kļūs par ieradumu un dzīves nepieciešamību.
Tas atmaksājas - drīz vien tavi draugu jūsmīgie skati čukstēs: kā viņa pārvērtusies, es atceros - agrāk viņa gāja kā tāda slampa - lieliem soļiem, purngali uz iekšu, tērps viņas plecos karājās kā veļa uz striķa, bet palūk tagad!
Tiešām, ir bauda apzināties, ka patīci sev un citiem un to nemaz nav jākaunas atzīt, jo tieksme patikt ir visas cilvēces kultūras pamatā.
Patikt var ne tikai ar savu ārējo izskatu, bet pat vēl vairāk- ar savu atjautīgo garu, aso prātu, dvēseles cēlumu un ar gaumi.
