local-stats-pixel fb-conv-api

Stāsti no personīgās dzīves - GirlyJelly dzīve #2 - Bērnība5

72 0

Nu es jau gan šodien ieliku vienu dzīvesstāstu, bet izdomāju - kāpēc gan neielikt arī otru? Šis ir loti privāts, atklāts un sirdi plosošs dzīvesstāsts, tomēr es esmu gatava ar to dalīties. Lai interesanta lasīšana! emotion



Bērnība

Jā. Es uzaugu Ķengaragā. Varbūt cilvēki mani sauks te par centra bērnu vai kā savādāk, tomēr gribu teikt, ka 8 gadu vecumā es pārcēlos uz pierīgu. Vēl joprojām dzīvoju pierīgā.

Es uzaugu pie mātes. Savu tēvu es neatceros, viņš mani pameta, tagad ir miris, bet pēdējo reizi es viņu redzēju, ja nemaldos, 3 gadu vecumā. Mans tēvs bija krievs-polis, alkoholiķis, azartspēļu atkarīgais un pa dzīvi - nomocīts cilvēks. Pēc vairākiem gadiem uzzināju faktu, ka viņš kādreiz bija sēdējis cietumā. Laikam kaut kādā 2011.gadā alkohola lietošana viņu paralizēja un 2015.gadā viņš aizgāja no dzīves. Nu.. tā es to sapratu no viņa mātes (manas otrās vecmāmiņas - no tēva puses) stāstītā.

Mana māte. Jā. Viņa bija skaista, strādājoša vientuļā māte, līdz alkohols un tikšanās ar vīriešiem nesagrāba viņu savā varā. Viņu atlaida no darba. Viņa tikās ar daudziem vīriešiem, lietoja alkoholu un naktīs nebija mājās, atstāja mani kopā ar savu draudzeni, kurai vajadzēja mani pieskatīt. Es maz ko atceros par tiem laikiem. Kad mana māte vēl strādāja, viņa par mani rūpējās, es dažreiz izlaidu bērnudārzu un gāju viņai līdzi uz darbu, jo biju gudrs bērns. Tajā laikā es biju ļoti priecīga, ka man ir tik forša mamma... bet viss mainījās. Viņa sāka dzert, dažreiz neveda mani uz bērnudārzu un skolu. Kad manis 3 dienas nebija skolā, pie mums atnāca direktore ar policiju, pārbaudīt, kas notiek. Viņa tad tikai izteica brīdinājumu. Nākamajā reizē ieradās mana vecmāmiņa ar policiju. Mūs aizveda uz policijas iecirkni, mana māte, protams, bija dzērusi. Tur mūs nošķīra. Tā bija briesmīga nakts. Mani aizveda uz bērnu namu. Tur es biju dažas dienas, kamēr mana vecmāmiņa nokārtoja aizbildniecības tiesības. Pēc tam es sāku dzīvot pie savas omes. Tas ir.. es vēl joprojām pie viņas dzīvoju.

Es pēc pārcelšanās sāku regulāri apciemot savu mammu. Viņa pārdeva savu dzīvokli, palaida brīvībā suni un sāka dzīvot pie veca, slima veča. Man bija ļoti grūti uz to noraudzīties. Viņa par mani vairs nemaz nerūpējās (man tad bija 8 gadi). Es varēju darīt ko gribu, pat viena iet naktī ārā un iet kur gribu. Viņai bija vienalga. Pēc gada viņa pārcēlās pie cita vīrieša. Es viņu turpināju apciemot, jo nevēlējos zaudēt kontaktu ar māti. Es cerēju (vēl joprojām ceru), ka viņa mainīsies. Bet tā nenotika. Viņa dzēra, dzēra, dzēra. Mana mamma tik ļoti nodzērās, ka viņu aizveda uz slimnīcu, bet pēc tam - uz rehabilitācijas centru Minosotā . Viņa vairs negribāja mani apciemot pie omes (jā, viņa mūs reizēm apciemoja). Kādu laiku nekas sevišķs nenotika, viņa aizgāja no rehabilitācijas centra un pārtrauca ārstēšanos no alkohola atkarības. Tad vēl pēc kāda laika viņa atkal pārcēlās dzīvot pie cita vīrieša, kur viņa dzīvo arī tagad. Viņš ir... puslīdz normāls, bet krievs. Mana māte vairs par mani nerūpējas. Es viņu apciemoju reizi divos mēnešos, neko īpašu. Viņa joprojām mēdz iedzert. Man vēl tagad uz viņu ir riebums par to, ka viņa tik cūcīgi izrīkojās, bet... tas palīdzēja man kļūt stiprākai un paļauties pašai uz sevi.

Vienu es noteikti varu pateikt - šobrīd es tēmēju uz ļoti augstu mērķi un nekad netaisos pieļaut savas mātes kļūdas! emotion

Cerams, ka Jums šis stāsts šķita interesants. Es gan pirmo reizi raksto ko tik atklātu, bet domāju, ka nav tik traki, kā varētu šķist!

Lai Jums foršs vakars! emotion NĀKAMĀ DAĻA NO 50 like

72 0 5 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000

Bērni vecākus neizvēlas un jaunieši par vecākiem "nepiedzimst" - par tiem kļūst un mācās būt katru dienu, tik visiem sanāk dažādi.

Vecāki ir tie, kas mūs ielaiž šajā unikālākajā vietā visā Visumā - šajā Pasaulē, ieliekot no sevis labāko.

Tā tas tērauds norūdās… Tu esi drosmīga jauna sieviete - lai viss izdodas!  emotion

2 0 atbildēt

Visam labajam ir savs konkrēts sākums un labais var sākties tieši ar katru no mums. Šis labais var būt mūžīgs, bet var arī beigties, bet tā jau vairs nebūs mūsu izvēle, bet gan pēcnācēju.. Bet katrs no mums var dot labāko iespēju nākamajiem. emotion

1 0 atbildēt
Kas tā par līķa roku vai arī albino? emotion
1 0 atbildēt