Ir atkal pagājis gads, turpat aiz loga jau 2020. gads, bet vispirms jānosvin Ziemassvētki. Ziemassvetki, kas vismaz man, laikam jau ir mīļākie svētki. Šie klusie, ģimeniskie svētki, kad galvenais nav iztrakoties un izārdīties, bet gan pavadīt tos mierīga gaisotnē ar vistuvākajiem.
Es patēlošu Ziemassvētku Vecīti un katram, kas lasa šo rakstu uzjautāšu - vai tu šogad labi uzvedies? Un tu pats sev godīgi atbildi, jā vai nē, jo ne man tiesāt cik labs puika vai meitene, vīrietis vai sieviete šogad biji. Dāvaniņas tāpat no manis nedabūt. Atņemt gan arī neatņemšu, tā kā neuztraucies. Gads ir bijis pilns ar dīvainiem un negaidītiem notikumiem - gan tepat Spokos, gan pasaulē. Spokos svaigākais ir jaunais dizains ar jaunu krāsu, fontu, gifiem un stilu, kā tādu, bet pasaulē un Latvijā - ir parādījušies dabas aizstāvji, kas nepārtraukti pierāda sevi, kā hipokrātus, vesela čupa ar mūziķiem, kuri visi liekās vienādi, bet izrādās, ka tomēr nav, "influenceri" "valda" pār pasauli, sportisti priecē un apbēdina sevi un savus fanus, postoši ugunsgrēki, terorakti - nu šķiet pavisam drūmi. Nekļūšu par ziņu portālu un nerakstīšu tikai negatīvo, jo visiem zināms, ka negatīvais labak pārdodās, bet mans mērķis nav "pārdot" šo rakstu. Pasaulē, arī tepat Latvijā notiek arī daudz kas skaists. Galu galā - mums visiem ir kāds tuvais - vai blakus, vai citur pilsētā, vai aiz robežas, vai tikai atmiņās, bet katram tāds ir. Kad apkārt ir tik daudz negatīvā, kad apkārt ir tik daudz sliktā tieši mūsu tuvie ir tie par ko jāpadomā. Ziemassvētki ir ģimenes un tuvības svētki, tāpēc šī ir tā reize, kad nepadomā tikai par sevi bet citiem. Tev ir kāds radinieks, ko neesi saticis gadiem? Aizbrauc pie viņa, ja nevari, pārsteidz un aizsūti vēstuli - īsto nevis internetā. Tev ir, kāds draugs ar kuru bija tuva draudzība, bet pajuka, jo laiks un telpa vienmēr ievieš korekcijas - apsveic viņu svētkos. Tev ir kāds vai kāda iekritis sirdī, bet baidies atzīties? Pasaki to - Ziemassvētki ir brīnumu laiks. Pavadi laiku ar saviem tuvākajiem. Pat ja tev tas liekās garlaicīgi - oi, man ir 16 (vai 20, vai vienalga cik gadi) un man apnikuši senči un visādi sīkie, es gribu tusēt - uz Ziemassvētkiem aizmirsti šo un pavadi svētkus ar savu ģimeni vai citiem tuvākajiem, iztiekot bez "Paģiru" cienīgiem piedzīvojumiem.
Tā kā nobeigumā, tas ko varu pateikt - atceries par saviem tuvākajiem un pavadi šos svētkus mierīgi un sirsnīgi. Priecīgus Ziemassvētkus.
