Vēsturiski fakti liecina, ka nevainības zaudēšana bija vesels rituāls. Piemēram, lielākajā daļā Dienvidamerikas, nevainības plēvi meitenēm pārplēsa uzreiz pēc viņas piedzimšanas, darīja to vai nu pati māte, vai arī vecmāte, kura pieņēma dzemdības. Peru, vēl pavisam nesen, meiteņu nevainību atņēma publiskās vietās.
Turpinājumā vēl dažas šokējošas rituāla procedūras, kurās tika atņemta nevainība.
Senos laikos bija tradīcija: meitenes nevainību bija jāatņem mūkiem- vientuļniekim. Jaunas meitenes iegāja mežā, kurā gaidīja mūks, kurš bija tērpies speciālā ādas tērpā.
Saskaņā ar seno grieķu un romiešu tekstiem, meitenei nācās zaudēt nevainību līdz 14 gadu vecumam. Tagad viņa ir derīga laulībām. Nevainīgas meitenes saviem izredzētajiem vīriem skaitās liels apkaunojums. Zaudēt savu nevainību viņai nācās speciālā templī ar kādu no svešiniekiem.
Savulaik Austrumos bija cilvēki, kuriem nevainības atņemšana bija profesija, kas līdzinās mūsu skolotāju, advokātu u.c. profesijām, un skaitījās šī profesija atbildīga un bīstama.
Savukārt Bosnijā, Melnkalnē un Slovākijā, līgavas nevainību atņēma līgavaiņa labākais draugs, kurš pēc tam kāzās skaitījās īpašais viesis.
Senās Krievijas laikos, pirmajā kāzu naktī uz guļamistabu tika ielūgts arī jaunā vīra vecākais brālis. Ja nu tikko izceptajam vīram nestāv, vai nu gadās cita ķibele, lietu līdz galam nodara viņā brālis.
Piemēram, Sumatrā, meitenes nevainību atņēma viņas pašas tēvs, un palīdzēja viņam mātes brāļi. Šajā rituālā vecumam nebija nozīmes, tāpēc bieži vien salasījās vīriešu kārtas pārstāvji uz gabaliem 20, vecumā no 10 līdz 70 gadiem. Nesaprotu vienu, vai tā plēve no čuguna, ka 20 gabaliem viņu jākaļ?
Okeānijā līgavainis savu līgavu atdeva saviem draugiem, kuri aizveda viņu tālu prom no ciema, darīja ar viņu visu, ko vēlas, un atveda atpakaļ vien uz kāzu ceremoniju.
Kambodžā līgavas nevainību atņēma pats svētais tēvs kāzu ceremonijas laikā. Viņš iemērca savu pirkstu vīnā, un ar to tad arī atņēma līgavas nevainību.
Gandrīz visās Āfrikas ciltīs un arī Dienvidamerikā, jaunajai meitenei pašai sev bija jāatņem nevainība, un darīja viņa to ar draudziņiem, izgrebtiem no koka. Tomēr dažās Āfrikas ciltīs cīnījās līgavas saglabāšanu līdz kāzām. Meitenēm piedzimstot, tās tika aizšūtas, vien atverot uz kāzām.
Papua- Jaungvinejā, meitenes nevainību drīkstēja atņemt tikai augstākais priesteris ar koka naža palīdzību. Vēlāk līgavaiņa pienākums bija piedāvāt līgavu citiem vīriešiem uz apli, tikai tad viņš viņu drīkstēja apprecēt.
"Nesaprotu vienu, vai tā plēve no čuguna, ka 20 gabaliem viņu jākaļ? "
Sasmējos
Senlatviešiem jau nebij labāk - pirms dot atļauju precībām , jauno līgavu vispirms izmēğināja dzimtskungs , parasti jau tas bija kāds vācu barons . Tā saucamās pirmās nakts tiesības . Domāju , ka mūsos rit diezgan daudz vācu asiņu ,jo dzimtļaužu pirmie bērni lielāko ties droši vien bij no baroniem .
Stulbas tradīcijas...perversas un nežēlīgas...varu iedomāties,kā pēc tā jūtas sievietes pašas vai jaunās meitenes...piesmietas īstenībā....un pēc visa vēl jārāda priecīgs ģīmis kāzās?!fui...labi,ka es nedzīvoju Āfrikā vai Sumatrā...
Nevienai tas neliktos pretīgi, jo tā būtu iearsts un no mazotnes iestastīts, ka tā ir labi un tikai tā viss var sanakt. Ja cilvēks nezin, kas apkart notiek viņam šķiet, ka viss ir kārtībā!
