”Šodien es ar manu tēvu, trīs brāļiem un abām māsām stāvējām apkārt mammas gultai slimnīcā. Viņas beidzamie vārdi bija: “Es tagad jūtos tik mīlēta. Mums vajadzēja biežāk visiem kopā būt”.”
”Šodien es piestāju nelielā degvielas uzpildes stacijā Ņūmeksikā, tuksneša vidū, un sapratu, ka esmu atstājis savu maku pie savas draudzenes, kas atradās 5 stundu brauciena attālumā. Man nebija naudas un knapi pietika degvielas, lai veiktu vēl vienu jūdzi. Vienīgā persona, kas apstājās, lai uzpildītu degvielu, bija dūšīgs un bārdains smagā šoferis. Nedaudz negribīgi pajautāju viņam, vai nevarētu nedaudz padalīties un ieliet arī man. Tā vietā viņš piepildīja visu manu bāku un teica: “Kāds tāpat palīdzēja man pirms dažiem gadiem”.”
