Galvas nociršana bija viens no populārākajiem nāvessoda izpildes veidiem Viduslaiku Eiropā. Šādā veidā parasti tika sodīti augstmaņi. Saprotams, ka bija daudzi, kuri nāves priekšā krita panikā, lūdzās apžēlošanu un cīnījās pretī, kad tika vilkti uz ešafotu. Lasi un atklāj dažus cilvēkus, kuri apņēmīgi, ar augsti paceltu galvu kāpa uz ešafota un nebaidījās no tā, kas notiks dažus mirkļus vēlāk.
Slaveni galvas nociršanas upuri, kuri varonīgi stājās nāves priekšā8
348
9
Attēls no: www.historyhit.com
Luijs XVI. Francijas karalis Luijs XVI tika giljotinēts 1792. gadā Francijas revolūcijas un monarhijas atcelšanas rezultātā. Luija nāvessods nav tik bēdīgi slavens kā viņa sievas Marijas Antuanetes, taču Luijs nāves priekšā bija tik drosmīgs, cik vien tas varēja būt iespējams. Saskaņā ar ziņojumiem, Luijs ar sodu samierinājās. Pēdējais, ko viņš teica savam draugam Malzerbam, bija tas, ka viņam vajadzēs apvaldīt asaras skatītāju acu priekšā. Ziņojumi no tā laika liecina, ka Luijs esot piedevis visiem tiem, kuri balsoja par viņa likšanu zem giljotīnas asmens, un cerējis, ka viņa nogalināšana nekļūs par kauna traipu viņa valsts vēsturē. Luijs esot bijis mierīgs un samierinājies ar viņam nozīmēto zvērīgo likteni. Kad karaļa galva atdalījās no viņa ķermeņa, skatītāji esot iemērkuši savus kabataslakatiņus viņa asinīs. Tik ļoti tauta viņu ienīda.
Attēls no: listverse.com
Marija Antuanete. Pēc monarhijas atcelšanas un nāvessoda izpildes viņa vīram Luijam XVI 1792. gadā, Marija Antuanete tika atzīta par vainīgu valsts nodevībā un notiesāta uz nāvi 1793. gadā. Pret viņu izvirzīto daudzo apsūdzību sarakstā bija masu orģiju rīkošana un kopošanās ar savu dēlu Luiju Kapetu - apsūdzības, kuras viņa kategoriski noliedza. Nāves brīdī Marija Antuanete bija salīdzinoši jauna, tikai 37 gadus veca. Saskaņā ar ziņojumiem, nāves dienā Marija bija tērpusies baltā apmetnī, melnās augstpapēžu zīda kurpēs, ar cepuri galvā un smalku šalli plecos. 1793. gada 16. oktobrī Marija Antuanete ar sasietām rokām aiz muguras tika iesēdināta bendes ratos, un izcieta droši vien mokošu stundu garu ceļojumu uz Place de la Revolution laukumu, kur atradās giljotīna. Visa ceļa garumā ratus ielenca pūlis, kurš veltīja nicinošus vārdus bijušajai karalienei. Taču Marija esot saglabājusi savaldību un pieņēmusi savu nežēlīgo likteni. Pat uz ešafota Marija Antuanete esot uzvedusies kā karaliene. Viņas pēdējie vārdi esot bijuši: "Piedodiet, kungs, tas nebija tīšām!", pēc tam, kad viņa nejauši uzkāpa uz kājas vienam no bendēm. Īsi pēc tam viņa tika giljotinēta. Viņa nomira tā arī nekad neatzinusies savos "noziegumus" un pēdējā vēstulē savai svainei princesei Elizabetei, viņa rakstīja, ka viņas sirdsapziņa esot tīra.
Attēls no: listverse.com
Anna Boleina. Iespējams, slavenākā no Henrija VIII sešām sievām Anna Boleina 1536. gadā tika notiesāta uz nāvi. Pret viņu uzrādītās apsūdzības bija valsts nodevība, laulības pārkāpšana un incests. Tomēr ir labi zināms, ka karalis bija noguris no viņas un viņas nespējas sagādāt Henrijam tik ļoti kāroto bērnu. Tāpēc tika kaltas sazvērestības, kā no jaunās karalienes atbrīvoties. Tiesas verdikts bija īss un nepārprotams - vainīga. Viņas sods bija galvas nociršana, nevis tolaik tradicionālais sieviešu nāvessods - sadedzināšana uz sārta. Nāvessoda izpildei Henrijs speciāli izsauca labāko bendi no Francijas. Pirms nāvessoda Anna esot teikusi, ka ir gatava nāvei un vairākkārt zvērējusi, ka nekad nav bijusi neuzticīga karalim. Ierodoties pie ešafota Anna Boleina teica īsu runu, kas, kā runā, esot aizkustinājusi sanākušo pūli. Viņa lūdza visus aizlūgt par viņu un lielā mērā pieņēma savu likteni. Viņas pēdējie vārdi pirms liktenīgā pirms zobena cirtiena esot bijuši: "Jēzu, pieņem manu dvēseli, ak Dievs, apžēlo manu dvēseli!". Bendem bija nepieciešams tikai viens cirtiens, lai karalienes galva atdalītos no viņas ķermeņa.
Attēls no: listverse.com
Čārlzs I. 11 gadu periodā no 1649. līdz 1660. gadam Anglija bija republika, nevis monarhija, kā daudzas citas valstis tobrīd Eiropā. Monarhija tika atcelta pēc Anglijas pilsoņu kara un bijušā karaļa Čārlza I spriedums bija nāve. Noziegums bija valsts nodevība. Šajā laika posmā republikas līderis bija Olivers Kromvels. Nāvessoda izpildes dienā 1649. gada 30.janvārī, Čārlzs palūdza vēl vienu kreklu, lai viņam nebūtu auksti un viņš netrīcētu. Ierodoties Vaitholas pils pagalmā Čārlzs teica pēdējo runu. Pēc tam viņš noskaitīja pēdējo lūgšanu un signalizēja bendem izdarīt liktenīgo cirtienu. Saskaņā ar ziņojumiem, bendem bija nepieciešams tikai viens cirtiens, lai nonāvētu viņu. Tas bija neierasti, jo tajā laikā dažās galvas nociršanās bija vajadzīgi vairāki cirtieni. Čārlza dēls Čārlzs II kāpa Anglijas tronī 1660.gadā, kad monarhija tika atjaunota. Čārlzs II savas valdīšanas laikā pavēlēja vairākas galvas nociršanas, tostarp arī Oliveram Kromvelam, kuram galvu nocirta jau mirušam esot.
Attēls no: allthatsinteresting.com
Marija I. Marija I bija Skotijas karaliene no 1542. gada līdz 1567. gadam. 1567. gadā pēc sava vīra slepkavības Marija bija spiesta atteikties no troņa par labu savam gadu vecajam dēlam Džeimsam I. Pēc nesekmīga mēģinājuma atgūt troni, Marija aizbēga uz Angliju, cerībā uz viņas otrās pakāpes māsīcas karalienes Elizabetes I atbalstu. Tomēr viņai nācās vilties. Anglijas katoļi saredzēja iespēju gāzt Elizabeti un celt tronī Mariju, kura arī bija katoliete. Sazvērestība neizdevās, un Marija tika apcietināta un apsūdzēta valsts nodevībā par ko viņai piesprieda pašas Elizabetes akceptētu nāvessodu. To izpildīja 1587. gadā. Saskaņā ar ziņojumiem, Marija uz ešafota esot bijusi pieklājīga un piedevusi bendēm, kuri bija nometušies ceļos un lūdza piedošanu. Pēc izģērbšanās (tikai virsdrēbes) Marija noliecās uz bendes dēļa un viņas pēdējie vārdi esot bijuši: "Jūsu rokās, Tas kungs, es nododu savu dvēseli!" Ir teikts, ka pirmais bendes cirvja cirtiens esot izrādījies neveiksmīgs, un nācies veikt otro. Kad bende pacēla Marijas galvu, tā nokrita zemē un bende palika ar parūku rokā.
Tev patiks šie raksti
