Skaistā plēsoņa - Līdaka.49

Dzīvo slēptuvēs. 

Lai nebūtu nepārtraukti jāpeld pret straumi, līdaka slēpjas aiz dažādiem šķēršļiem - akmeņiem, siekstām(sieksta ir,  nolūzis baļķis kas guļ jau ilgu laiku ūdenī.), sērēm un ūdenszālēm. Tās ir arī labas paslēptuves, lai uzglūnētu medījumam. Jo zivs lielāka, jo plašāku un "iespaidīgāku" slēptuvi tā sev var izvēlēties. Ezeros jaunās līdakas parasti saimnieko pa sekliem ūdeņiem starp niedrēm un ūdensaugiem, barojoties ar sīkajām zivīm. Lielās līdakas parasti uzturas upju dziļākajās vietās, nereti slēptuvēs aiz čakārņiem, zālēm un akmeņiem, seklumā parādoties reti, ja nu vienīgi tur ir lieli bari mazo zivju, pārsvarā asaru vai raudu.

Bērni jau rudenī rijīgi. 

Līdakas nārsto jeb pasaulē laiž bērnus pavasarī - nēršot ikrus jeb oliņas. Aptuveni mēneša laikā izšķiļas kāpuri, kas divas nedēļas pavada, piestiprinājušies pie augiem, līdz mazās līdakas nobriedušas patstāvīgai dzīvošanai. Tā kā mazie ir tikpat rijīgi kā vecāki, līdakbērni aug griezdamies. Rudenī mazuļi būs jau 15 centimetri gari, un to ēdienkartē līdzās kāpuriem un vēžveidīgajiem parādīsies arī zivis. Ēdiena ziņā neizvēlīgā līdaka nekad nemedīs kazragus(ķīšus) , jo to  muguras spuras ir ar asiem izaugumiem. Ja netiek noerta vai neaiziet bojā, līdaka  var nodzīvot pat 60 gadu un sasniegt 40 kilogramu svaru. 

ATCERAMIES!!! Līdakas nedrīkst ķert no 1 marta līdz 30 aprīlim!!!  un atceramies ka ne mazākas kā 50 centimetri. Ja pieķer atsakies no krietnas naudas summiņas!! Un ja copē maximālais daudzums cik var paturēt ir 5 līdakas.

Barības norīšana.

  Reizēm izvēlētais upuris ir lielāks par pašu uzbrucēju, bet izsprukt no līdakas zobiem tas vairs nevar, jo zobi, līdzīgi kā haizivij, ir pavērsti uz iekšpusi. Lielie lomi "aiziet" vēderā tāpēc, ka līdakai ir plata mute un medījums tiek norīts ar galvu pa priekšu. Tiesa, barības sagremošanai paies trīs vai pat piecas dienas. 

  Līdakas pamatinformācija. 

Līdakas sastopamas visās gandrīz ūdenstilpnēs.

Reizēm līdakas aprij arī neēdamas lietas, kas atklājas pēc zivs noķeršanas un vēdera uzšķēršanas. 

Līdakas garumā līdz 150 centimetri. 

Līdakas smadzenes aizņem mazāk par tūkstošdaļu no visa ķermeņa svara.

Medījot līdaka izmanto tikai acis -  ierauga medījumu pat 15 metru attālumā. Izvirzītās acis ļauj pārskatīt plašu teritoriju.

Līdakas galva atgādina knābi.

Peldēšanas ātrums līdz 16 kilometriem  stundā. 

Melnās muguras dēļ līdaka uz gultnes fona tikpat kā nav saskatāma. 

Sānu krāsojums maskē zivi starp dūņām, kas uzlabo mazo zivju noķeršanu. 

Ja līdaka dzīvo ūdenī ar smilšainu dibenu, tās krasa ir zeltaina. Dziļos ūdeņos ar dūņainu dibenu līdakas ir tumšas, bet zāļainos ūdeņos  zaļgani zeltainas. 

                  CERU KA PATIKA MANS RAKSTS

NEAIZMIRSTAM NOVĒRTĒT!