Tu domā vai ir labi būt atklātam pret ikvienu, kuru satiec
Tu vienmēr to apdomā un secini, ka tā tik tiešām ir labāk, jo nezini citu veidu kā dzīvot
Tu saproti, ka tev nav bijušas ilgstošas draudzības, jo tu nespēj uzticēties nevienam uz šīs pasaules
Tu saproti, ka neviens nav nevainojams, tā tik tiešām ir. Tajā pat laikā tu nespēj aizmirst ķīviņus un strīdus, kuri tevi sāpinājuši.
Tu esi pārāk aizņemts ar savu grandiozo sapņu sasniegšanu un palīdzēšanu visai cilvēcei
Nav svarīgi, ka tas aizņems 20 gadus un tam nāksies ziedot visus ietaupījumus, tu esi vajadzīgs šai pasaulei!
Tu vēlies, kaut spētu brīdināt ikvienu, kurš ir gatavs ar tevi saiet ragos.
Tu zini, ka tev savā ziņā vienmēr ir taisnība. Ja nu kāds tomēr vēlas iesaistīties diskusijā, tu pārliecināsies, ka šis cilvēks paraksta savu nāves spriedumu. Kā gan kāds var apšaubīt tavu kompetenci?
Tu nevienam nesaki, ka jūties gudrāks par visiem, ko esi saticis, tomēr tu atrodi veidu, kā diskrēti darīt to visiem zināmu.
Ir grūti būt gudram.
