Lai gan tas notiek salīdzinoši reti, sievietes mēdz pastrādāt šādus noziegumus. Šajā rakstā minētās sievietes izmantoja dažādas nogalināšanas metodes - šāva, triecās virsū ar automašīnu, dedzināja un slīcināja pavisam nevainīgus cilvēkus. Grūti iedomāties, ka sievietes būtu uz ko tādu spējīgas, bet kā liecina šie stāsti, tad spēj!
Sievietes, kuras paveica neiedomājami nežēlīgas masu slepkavības8
250
0
Dženifera Sanmarko. Rakstu sāksim ar stāstu par bijušo ASV pasta dienesta darbinieci Dženiferu Sanmarko, kurā 2006. gada 30.janvārī ieradās savā bijušajā darbavietā - pasta nodaļā Kalifornijas štata pilsētā Goletā un ar smaidu uz lūpām (pēc aculiecinieku stāstītā) nežēlīgi nošāva 7 cilvēkus, pēc tam pati sevi. Dženifera bija pazīstama kā ļoti savāda sieviete, kura izrādīja ne mazums garīga rakstura traucējumu simptomus. Pēc tam, kad 2003. gadā policijai nācās izraidīt viņu no viņas darbavietas Goletā, Dženifera pārcēlās uz mazu pilsētiņu Ņūmeksikas štatā, kur turpināja iet sviestā. Vietējie stāstīja, ka viņa vienmēr ejot pa ielu esot runājusi pati ar sevi un reizēm stāvējusi pie mājas pilnīgi kaila. Nav īsti skaidrs, kāpēc Dženifera nolēma uzbrukt Goletas pasta nodaļai, tomēr policija spekulēja, ka viņas motīvs varētu būt tas, ka viņa uzskatīja, ka Goletas pasta nodaļā strādājošie gatavo pret viņu sazvērestību.
Priscilla Forda. 1980. gada Pateicības dienā 50 gadus vecā Priscilla Forda sēdās pie sava auto - 1974. gada Lincoln Continental - stūres, un pilnā ātrumā joņoja pa ļaužu pilno gājēju ietvi Nevadas štata pilsētā Rīno. Fordas prātā bija tikai viena doma - nogalināt un sakropļot pēc iespējas vairāk cilvēku. Uzbrukumā gāja bojā 6 cilvēki un vēl 23 tika ievainoti. Forda nepretojās, kad policists lika viņai izkāpt no mašīnas. Kad Forda policistam jautāja, cik cilvēku viņa nogalinājusi, viņš atbildēja: "piecus vai sešus", uz ko viņa atbildēja: "labi". Kāds cits policists vēlāk apgalvoja, ka apcietinājuma laikā Forda esot teikusi: "Jo vairāk mirušo, jo labāk." Fordai bija diagnosticēta paranoiska šizofrēnija ar vardarbīgām tendencēm un pirms pārcelšanās uz Rīno 1980. gadā viņa bija ārstējusies septiņās dažādās slimnīcās. Tiesā Forda paziņoja, ka uzskata sevi par Jēzus reinkarnāciju un tāpēc nav spējīga uz grēku. 1982. gadā Forda tika notiesāta uz nāvi. Viņa nomira 2005. gadā no emfizēmas.
Olga Hepnarova. 1973.gada 10.jūlijā, 25 vecāka gadagājuma cilvēku grupa Prāgas tramvaja pieturā stāvēja un gaidīja ierodamies tramvaju. Ap 11 rītā, viņos ietriecās lielā ātrumā braucoša kravas automašīna. Gaisu piepildīja kliedzieni, sakropļoti līķi tika izmētāti pa visu ielu, un dažus metrus tālāk no tā visa -vadītāja sēdeklī mierīgi sēdēja 22 gadus veca meitene, kura to bija darījusi apzināti. Olga Hepnarova ir viena no Eiropas vismazāk zināmajām masu slepkavām. Viņas nežēlīgais noziegums - viena no pasaulē pirmajām masu slepkavībām ar automašīnu - prasīja 8 cilvēku dzīvības, un ievainoja desmitiem citus. Psiholoģisku problēmu pārņemtā jaunā sieviete, kura juta dziļu naidu pret cilvēci, šādā veidā vēlējās atriebties par bērnībā piedzīvotajiem pazemojumiem no vienaudžiem. Pirms uzbrukuma, Hepnarova nosūtīja vēstuli uz diviem laikrakstiem (Svobodne slovo un Mlady svet) izskaidrojot savas darbības kā atriebību par naidu, ko viņa juta vērstu pret sevi no viņas ģimenes un pasaules. Hepnarova rakstīja: "Es esmu vientuļniece. Iznīcināta sieviete. Sieviete, kuru iznīcinājuši cilvēki...Man ir izvēle - nogalināt sevi vai nogalināt citus. Mans verdikts ir: Es, Olga Hepnarova, jūsu dzīvnieciskuma upuris, piespriežu jums nāvessodu." Izmeklēšanas laikā Hepnarova apstiprināja, ka viņas mērķis bija nogalināt tik daudz cilvēku cik iespējams. Psiholoģijas eksperti bija vienisprātis: viņa pilnīgi apzinājās, ko dara un nejuta nekādu nožēlu. Viņa izvēlējās tieši šo pieturu, jo tā atradās slīpumā, kas ļāva viņai uzņemt lielāku ātrumu. 1974.gada 6.aprīlī pilsētas tiesa viņai piesprieda nāvessodu ar pakāršanu. Viņa ir pēdējā sieviete Čehoslovākijas tiesvedības vēsturē, kurai tika piespriests nāvessods.
Andrea Jeitsa. 2001. gada 20. jūnijā 36 gadus vecā 5 bērnu māte no Hjūstonas Teksasas štatā piezvanīja savam vīram Raselam, kurš bija NASA kosmosa šatlu transportlīdzekļu inženierijas nodaļas datoreksperts. "Labāk brauc mājās" viņa teica viņam. "Vai kāds ir ievainots?" - viņš jautāja, satraukts par viņas balss toni. "Jā" viņa atbildēja. "Bērni. Viņi visi". Kad Rasels pārraďās mājās viņš atrada visus savus piecus bērnus - Noa (7), Džonu (5), Polu (3), Lūku (2) un Mēriju (6 mēneši) - noslīcinātus vannā. To bija izdarījusi viņa sieva. Šī lieta piesaistīja nācijas uzmanību. Andrea nogalināja savus bērnus, jo viņa acīmredzot uzskatīja, ka viņā ir iemiesojies Sātans un tas ir neatgriezeniski sabendējis viņas bērnus. Saskaņā ar Harisa apgabala tiesas medicīnas psihologu Stīvu Rubenzeru, kurš intervēja viņu pēc aresta, viņa ticēja, ka pēc noslīkšanas bērni dosies uz paradīzi. Viņai tika piespriests mūža ieslodzījums, bet lieta tika pārsūdzēta. 2006. gada viņa tika atzīta par garīgi nepieskaitāmu un tāpēc nevainīgu, un nosūtīta uz garīgās ārstniecības iestādi Teksasā, kurā viņa uzturās joprojām. Šīs traģēdijas rezultātā sabiedrība vairāk sāka runāt par sieviešu garīgo veselību, īpaši pēcdzemdību depresiju un smagāko pēcdzemdību psihozi. Jeitsa cieta no abām.
Nasra Jusefa Mohameda el-Enezi. 2009. gada 15. augustā Džahrā, Kuveitā vismaz 57 cilvēki gāja bojā un aptuveni 90 citi tika ievainoti, kad kāzu ceremonijas laikā pēkšņi izcēlās ugunsgrēks. Kas notika? Līgavaiņa pirmā sieva Nasra Jusefa Mohameda el-Enezi atriebās savam vīram par otrās sievas apņemšanu, un uzlēja benzīnu uz telts, kurā bija pulcējušās sievietes un bērni un aizdedzināja to. Pēc trim minūtēm visa telts, kurā bija tikai viena izeja un kas neatbilda ugunsdrošības noteikumiem, bija liesmu pārņemta, iesprostojot tajā desmitiem cilvēku. Tā bija nāvējošākā civilā katastrofa Kuveitā pēdējo 40 gadu laikā. Jaunajai sievai izdevās tikt ārā dzīvai. El- Enezi līdz pat pašām beigām uzstāja, ka apsmidzināja telti ar "svēto ūdeni". Viņa tika pakārta 2010.gadā.
Sanna Sīlanpā. "Šis ir tas, ko viņi mums mācīja FIB akadēmijā, vai ne?" - šādus vārdus sacīja somu sieviete Sanna Sīlanpā, kura 1999. gada februārī ar īrētu pistoli nošāva 3 vīriešus un ievainoja vēl vienu. Apšaude notika kādā šautuvē Helsinku pievārtē. Pēc apšaudes Sīlanpā no Helsinku centra ar pilsētas autobusu devās uz Helsinku-Vantas lidostu, nesdama pistoli un munīciju. Viņa tika arestēta pēc četrām stundām, kad viņa iekāpa lidmašīnā uz Londonu. Pirms iekāpšanas lidmašīnā viņa atstāja slepkavības ieroci atkritumu tvertnē lidostas terminālī. To atklāja apkopēja. Tiesā Sīlanpā nepateica ne vārda un viņas motīvi paliek neskaidri. Garīgās veselības pārbaudēs konstatēja, ka Sīlanpā cieš no paranoīdas šizofrēnijas.
Sabīne Radmahere. Klusā Vācijas dienvidu pilsēta Loraha, kas atrodas netālu no robežas ar Šveici 2010. gada 19. septembrī piedzīvoja vienu no traģiskākajām dienām tās vēsturē. Vispirms kādā apartamentu kompleksā atskanēja šāvieni, tad nogranda sprādziens un ēka aizdegās. Uz ielas izskrēja sieviete ar ieroci rokās un nošāva divus garāmgājējus. Pēc tam viņa devās uz netāli esošo slimnīcu. Tur viņas ceļš veda uz ginekoloģijas nodaļu, kur sieviete nogalināja kādu medicīniskā personāla darbinieku un sašāva 18 citus cilvēkus. Nedaudz vēlāk, sievieti nogalināja policijas specvienība. Nākamajā dienā tika atklāts, ka slaktiņu sarīkoja 41 gadu vecā vietējā iedzīvotāja Sabīne Radmahere. Kāpēc viņa šādi rīkojās nav skaidrs.
Silvija Zīgrista. 1985. gada 30. oktobrī 25 gadus vecā Silvija Zīgrista paņēma Ruger 10/22 pusautomātisko karabīni un devās cilvēku medībās uz vietēju iepirkšanās centru Pensilvānijas štata pilsētā Springfīdā. Tur viņa nošāva trīs cilvēkus un ievainoja vēl 7 citus. Starp nogalinātajiem bija 2 gadus vecs zēns. Zīgristu atbruņoja viens no lielveikala apmeklētājiem, kad viņš jautāja, kāpēc viņa to darīja, viņas atbilde skanēja šādi: "Mana ģimene padara mani nervozu". Par šīm slepkavībām viņa saņēma trīs mūža ieslodzījumus - vienu par katru nogalināto upuri.
Tev patiks šie raksti
