Šī detaļa ir ļoti svarīga, lai noskaidrotu, vai pēcnāves maska, kuras otrā pusē iezīmēts skaitlis „1616”- Šekspīra nāves gads, ir patiešām īsta. Daudzi pētnieki agrāk uzskatīja to par viltojumu, kas izgatavots 19.gs, kā apgalvo Anglijas Šekspīra institūra profesors Stenlijs Velss, „noņemot no kāda vācu džentelmeņa. H.Hammeršmite-Hummele apgavo, ka maksa ir īsta, jo viltotājs nebūtu iedomājies par tādu sīku detaļu kā plakstiņa sabiezējums. Pēc maksas un pie kapa uzstādītā krūšatēla fotogrāfiju analīzē kriminālistikas speciālisti atzina to pārsteidzošo līdzību. Nav zināms, kā pēcnāves maksa, kuru, pēc H. Hammeršmites- Hummeles domām, varēja noņemt izcilā dramaturga znots, pēc profesijas ārsts, nokļuva Vācijā. Taču 1842.gadā tā ar 738.numuru reģistrēta izsolē Maincā kā priekšmets no grāfa Keselštata mantojuma. Varbūt tāpēc arī radusies versija, ka tā izgatavota Vācijā? Vairākkārt mainot īpašniekus, maska beidzot atradās Bekeru ģimenes seifā Darmštate. Otrā pasaules kara laikā Bekeru māja smagi cieta no bombardēšanas. Seifs nogāzās lejā, bet maksa faktiski necieta, taču dokumenti ir tādā stāvoklī, ka tiem nedrīkst pat pieskarties. Pēc kara pilsētas birģmeistars nopirka masku par 52 tūkstošiem marku, un tagad tā glabājas Darmštates pils bibliotēkā.