Saukļi1

Vai neesam pārāk piesardzīgi ?
Tā gribās jautāt, kārtējo reizi redzot, ka kāds nacionālists, runājot par žīdu tautības ļaudīm, joprojām lieto krievu komunistu uzspiesto apzīmējumu “ebreji”, tāpat arī gadījumos, kad, sekojot jaunajai kosmopolītu modei, vārds “nēģeris” tiek aizstāts ar apzīmējumiem melnais vai afroamerikānis. Neizpratni manī izraisa arī izvairīšanās lietot Svēto Latvju Rakstu zīmi – Ugunskrustu – to aizstājot, piemēram, ar 4 krusteniskiem Latvijas karogiem, un tad vēl gļēvi taisnojoties, ka šī zīme nekādā ziņā neatgādinot svastiku (bet kāpēc gan tā nedrīkstētu atgādināt šo mūsu tautai svēto simbolu?). Protams, uzslavu pelna Latviešu partija, kas to izmanto kā savas atpazīstamības simbolu, taču vairāk šādu partiju, cik man zināms, nav. Ļoti sarūgtināts es jūtos arī, lasot daža laba it kā patriota sludināto nacionālsociālisma (latviski – tautiskā taisnīguma) apriešanu, apgalvojot, ka tam neesot nekā kopīga ar Latviešu nacionālismu. Tātad sanāk, ka nacionālā valstī noteikti jāvalda sociālai nevienlīdzībai, vai? Kā to jau pareizi ir uzsvēris Ā.Hitlers savā grāmatā “Mana cīņa”, nacionālisms nav atdalāms no sociālā taisnīguma principa, ja valsts nerūpējas par tās iedzīvotāju labklājību, tad tā nevar cerēt, ka viņi būs tās patrioti-nacionālisti. Visbeidzot, mieles manī rada arī daža laba tautieša nepatika pret pirmskara patriotu – “Pērkonkrustiešu” – saukļiem: “Nācija pāri visam! Cīņai sveiks!”, ar kuriem es bieži beidzu savus rakstus un, kuri man neizprotamu iemeslu dēļ nereti tiek no tiem izmesti. Manuprāt, šie saukļi lieliski dažos vārdos izsaka principu, pēc kāda būtu jādzīvo Latvju Patriotiem, kā arī liek viņiem ik brīdi būt gataviem cīnīties par tā īstenošanu dzīvē. Bez tam, tos lietojot, mēs godinām to autora G.Celmiņa un citu mūsu Diženo Senču - Varoņu – piemiņu. Protams, mums ir jāievēro likums un nevajag skriet ar pieri sienā, taču nekādā ziņā mēs nedrīkstam pakļauties t.s. “politkorektuma principam”, sak, “aizliegts tas nav, bet smukāk būtu, ja mēs tā nerunātu un nerakstītu, šito nezīmētu…utt.”. Šādi rīkojoties, mēs nonāksim pie tā, ka neieteicamie jēdzieni un simboli drīz kļūs arī par aizliegtajiem. Un otrādi – tos biežāk lietojot, ar laiku tie var kļūt arī par oficiālo valsts simboliku un leksiku. Mums tad nu ir jāizvēlas, kādu nākotni šiem simboliem un jēdzieniem mēs gribam. Esmu pārliecināts, ka Īsts Patriots, kurš nav gļēvulis, noteikti grib, lai žīdus Latvijā vienmēr sauktu par žīdiem, nēģerus par nēģeriem, lai brīvi varētu lietot Ugunskrusta zīmi un saukli “Cīņai sveiks!”, pavadot to ar izstieptu, paceltu labo roku. Tad nu arī lietosim un popularizēsim šīs lietas, nevis centīsimies apklusināt Drosmīgos Patriotus, kas to dara jau patlaban!
NĀCIJA PĀRI VISAM !!! CĪŅAI SVEIKS !!!
7.07.2004. AIVARS GEDROICS