Sveiki Spokmeitas un Spokčaļi!
Šajā rakstā es pastāstīšu jums, kas ietekmējis to, ka jūs un visa cilvēce pieder pie viena vai otra dzimuma. Nekad neesi domājis kāpēc tu esi čalis vai meiča? Un kā būtu, ja būtu otrādāk?
Cilvēce kopš senseniem laikiem meklēja veidus, kā ietekmēt gaidāmā bērna dzimumu, radās dažādi ticējumi...
Mazuli gaidot, senie latvieši centās ietekmēt bērna dzimumu darot konkrētus darbus – sievietes pievērsās sieviešu darbiem, ja vēlējās meiteni – auda, vērpa, bet vīrieši īpaši centīgi darīja vīriešu darbus, lai piedzimtu puika.
Arī gatavojot malku bērna dzemdībām piedomāja, kāda dzimuma mazuli tad vēlās – ja meiteni, tad gatavoja liepu malku, ja puiku- tad ozolu malku.
Sanāk, ka senie cilvēki (un patiesībā nemaz arī ne tik senie - vēl mūsdienās ir sastopami šādi cilvēki) uzskatīja, ka ieņemts bērns ir bez dzimuma, ka dzimumu var "piedzīt" darot noteiktas lietas. Liekot zem gultas dažādus priekšmetus, domājot attiecīgas domas...
- ja puncis spics, būs puika,
- ja puncis apaļš – būs meita,
- ja māmiņa uzplaukst un izskatās vēl skaistāka – dēls,
- ja māmiņai ir pumpas un pleķi – meita,
- ja kārojas saldumi – meita,
- ja gribas sāļu un gaļiņu – dēls,
- ja sapņos rādās dēls vai meita, tas arī būs,
- ja bērnam stipri sirdstoņi, tad būs puika,
- ja sirdstoņi pieklusināti, tad būs meita.
