Mūsdienās sabiedrībā bez mitas kultivē iecietību pret norisēm, kas to samaitā un padara vājāku. Toties visu svēto apzināti iznīdē. Ir izdevies panākt, ka ļautiņi savus varoņus ja ne gluži stiepj uz moku solu, nomētā akmeņiem vai sadedzina sārtā, tad dzīvi gan sabendē uz pilnu klapi. Pēc Otrā pasaules kara miglas pūtēju retorikas kavu papildinājis varens Melnais Pēteris – Ādolfs Hitlers. To var piespēlēt ikvienam, kas cenšas turēt godā ģimenes vērtības, tautas tradīcijas, kā arī Dieva noteikto kārtību.
Pret labvēlības sveicienu.8
89
3
Trešā Reiha fīrers, lai iedabūtu vāciešus pasaules valdnieku kārtā, piekabināja savai misijai sakrālus simbolus un rituālus. Spilgtākie no tiem ir labklājības zīme jeb kāškrusts un labvēlības sveiciens: tradicionālā formā – pretim debesjumam slīpi izstiepta labā roka ar plaukstu uz leju un savienotiem iztaisnotiem pirkstiem. Izpildīts ar spriegu stāju, šis sveiciens izsenis kalpo kā godināšanas salūts. Bruņinieku laikos augšup paceltā atvērtā plauksta līdztekus liecināja, ka pretimnācēja zobens atrodas makstī un viņam nav agresīvu nolūku.
Senlaiku simbolika gan Hitleram nepalīdzēja. Vācu nacionālsociālisti ieradās pie kaimiņiem ar ieročiem rokās. Turklāt sevi par atbrīvotājiem no plutokrātu un boļševiku jūga uzdodošie hitlerieši paši kļuva par kaklakungiem. Zemcilvēkiem tas nemaz nepatika, un tie sadeva īstenajiem āriešiem pa purslām. Zināmas aprindas veikli izmantoja uzvaru savos nolūkos. Netika palaista garām iespēja iemīt dubļos āriešu un īstenībā visas cilvēces sentēvu svētumus. Šodien svastika un stingra roka, pacelta labvēlības sveicienā, gandrīz it visur pasaulē ir tabu.
Nesen nežēlastībā krita grieķu futbolists Giorgoss Katidi (Attēlā), kurš salutēja līdzjutējiem ar labvēlības sveicienu pēc vārtu guvuma, kas nodrošināja uzvaru viņa komandai. Grieķijas futbola federācija ārkārtas sapulcē divdesmitgadīgo futbolistu uz mūžu diskvalificēja no spēlēšanas izlasē. Klajā neiecietība tika attaisnota, paziņojot, ka „sveikt skatītājus ar nacistu žestu ir pretrunā ar veselo saprātu, parāda dziļu necieņu pret nacistu upuriem un ir pretrunā ar futbola cilvēcisko raksturu”. Tiesa, paļaujoties uz mediju radīto pūļa tumsonību, Grieķijas futbola bonzas pret Kaditi nospēlēja negodīgi. Labvēlības sveiciens top par nacistu žestu TIKAI kopā ar saukli: „Heil Hitler!” (Slava Hitleram!)
Savulaik liberālie žurnālisti cēla traci, ka nacistiskajā Vācijā par atteikšanos lietot nacionālsociālistu sveicienu tiekot represēti Jehovas liecinieki. Šīs ticības sekotāji, paceļot roku salūtam, neskandēja «Heil Hitler!», jo uzskatīja, ka tādējādi par pestītāju atzīs Hitleru, nevis Jēzu Kristu. Tāpēc salutējot Jehovas liecinieki sacīja: „Guten Morgen!” (Labrīt!) vai „Guten Tag!” (Labdien!) Pedantiskākie nacionālsociālisti šādā rīcībā saskatīja atteikšanos godāt karogu, Reihu un vadoni. Zīmīgi, ka vermahtā nacistu sveicienu kā obligātu ieviesa tikai 1944.gadā pēc atentāta pret Hitleru.
Nacionālsociālistu žestā gan izlaista būtiska sakrālā sveiciena detaļa. Vācu nacisti cēla roku taisni no sāna, kamēr delnai pretī debesīm jātraucas no krūšu kreisās puses, tādējādi apliecinot, ka labvēlība nāk no sirds. Kopā ar šo elementu labvēlības sveiciens pazīstams kā Romas salūts, kurš bija godā gan senajā Romā, gan fašistiskajā Itālijā. Šādu sveicienu kopā ar frāzi „Слава России!” (Slava Krievijai!) savā atribūtikā iekļāva arī krievu fašisti. Latvijā labvēlības sveicienu ar sauksmi „Cīņai sveiks!” adaptēja pērkoņkrustieši.
Ilgāku laiku godināšanas salūts bija populārs ASV. 1892.gadā Kolumba dienā Frensiss Bellami nolasīja Uzticības zvērestu ASV karogam, pirms uzstāšanās paceļot roku labvēlības sveicienam romiešu stilā. Šo žestu nodēvēja par Bellami salūtu, un tas bija izplatīts skautu organizācijās. ASV Kongress 1942.gadā līdzības nacionālsociālistu sveicienam dēļ vēsturiski senāko Bellami salūtu aizstāja ar labās rokas uzlikšanu uz sirds. Cik zinu, Hitlers ēda zupu ar karoti. Varbūt arī šo paražu var nosaukt par nacistisku un uzlikt tai veto.
Labvēlības sveiciens sakņojas senās āriešu zināšanās par materiālā ķermeņa un garīgās pasaules saskarsmi. Pilnvērtīgam sveicienam kreisās rokas delna jānovieto uz vēdera viduča, bet labā plauksta no sirds traucas pretī saulei, veidojot zig-rūnu. Rokas žests akcentē gara saikni ar Dievu un garīguma pārākumu pār matēriju. Šis salūts pazīstams ar nosaukumu „ziga” („z” – zeme, „i” – saikne ar debesjumu, „ga” – kustība) un kalpo kā „enerģētiska laipa” starp cilvēku un Dievu. Pastāv vairāki labvēlības sveiciena paveidi. Piemēram, uzrunājot publiku no paaugstinājuma, roka var ieņemt zemei paralēlu vai pat lejup vērstu slīpumu. Sveicinot tuvumā, roka tiek saliekta elkonī ar plaukstu pret sveicināmo.
Labvēlības sveiciens ir iekodēts cilvēku zemapziņā un gandrīz bez izmaiņām saglabājies līdz pat šimbrīžam. Pavadot vai sagaidot, uzstājoties vai sveicot mēs instinktīvi izstiepjam roku mājienam. Tiesa, par vienkāršotu un atslābinātu sveicienu pagaidām pie atbildības nesauc. Taču pietiek saspridzināt stāju un fiksēt roku, kā pārgalvis nacistu plejādē iekšā. Kaditi gan apgalvo, ka viņš nav fašists. Treneris pat atklāja, ka futbolists ģērbtuvē apraudājies par to, ka ticis pārprasts. Iespējams, lai pierādītu bargajiem futbola federācijas soģiem savu antifašistisko būtību, Kaditi vajag kļūt par geju. Tolerance Vakareiropā ir spēle vienos vārtos.
Tev patiks šie raksti
