Nē, šis nav stāsts par kādu īpašu burvju triku, kas liktu plastmasai pārvērsties. Šis ir stāsts par to, ka plastmasa ir VISUR. Gan gaisā, ko elpojam, gan zivīs, ko ceļam galdā pusdienās, un pat kosmētikā, ko dāmas ik dienu ziež uz sejas.
Plastmasa ikdienas dzīvē.10
81
0
Attēls no: www.opticomgroup.se
Bez šaubām, plastmasa mūsu ikdienu ir padarījusi daudz ērtāku. Taču nepareizi pārstrādāta vai iznīcināta tā var ilgstoši saglabāties vidē un sadalīties mikroplastmasā - mazos, sīkos gabaliņos, kas piesārņo gan vidi, gan mūsu organismu.
Attēls no: lv.acrylichousehold.ru
Pievieno kosmētikai
Ir divu veidu mikroplastmasa. Primārā mikroplastmasa tiek speciāli ražot, un tā tiek pievienota visdažādākajām precēm, ko ikdienā lietojam. Piemēram, ķermeņa krēmiem, losjoniem, zobu pastām, tīrīšanas līdzekļiem un pat kosmētikai. Pat vides pētniekiem nav skaidrs, kāpēc šādas vielas nepieciešams pievienot. Ko tas dod? Un - kas vēl svarīgāk - kur tās nonāk pēc tam? Daži plastmasas materiāli satur ķīmiskas vielas, kas var negatīvi ietekmēt gan dabu, gan mūsu veselību.
Attēls no: www.cbsnews.com
Bīstama situācija ūdeņos
Savukārt sekundārā mikroplastmasa rodas no cilvēku izmestajiem atkritumiem. Vai spēj iedomāt, ka aptuveni 5% no visas saražotās plastmasas nonāk jūrās un okeānos? Lielākā problēma ir tā, ka ūdeņos esošo mikroplastmasu nav iespējams savākt. Taču problēmas rada ne tikai mikroplastmas, bet arī lielie plastmasas gabali. Pasaulē ir vairākas peldošas plastmasas salas.
Attēls no: blogs.ntu.edu.sg
Izpēti produkta sastāvu!
Ja uz iepakojuma redzi uzrakstu ''Acrylates Copolymer'', tad zini, ka produktam ir pievienotas mikroplastmasas daļiņas. Ja rūpējies par dabu, tādu labāk atstāj veikala plauktā. Diemžēl arī Latvijā tiek ražotas preces, kuru sastāvā sastopama mikroplastmasa. Ja kārtīgi papētīsi mazgāšanas un kosmētisko līdzekļu sastāvu, būsi pārsteigts, cik bieži tā ierindojas citām vielām.
Pusdienās mikroplastmasa
Dažas ES dalībvalstīs jau aizliegušas ražotājiem pievienot primāro mikroplastmasu kosmētikā, taču ir valstis, kurās uzņēmumi to joprojām izmanto savas produkcijas izmantošanā. Varbūt esi pamanījis, ka dažās dušas želejās ir mazi, zili graudiņi, kas pievienoti nolūkā lai labāk attīrītu ādu? Tā ir mikroplastmasa. Uziesta uz mūsu ādas, želeja drīz vien tiek aizskalota pa ūdensvadu caurulēm. Diemžēl ne visām attīrīšanas iekārtām ir pa spēkam mikroplastmasu aizturēt, un tā attiecīgi nonāk upēs un jūrās. Zivis un citi ūdens iemītnieki šīs mikroplastmasas apēd. Šādā veidā tie neapēd barību, ko vajadzētu, un neuzņem nepieciešamās barības vielas. Viss beidzās ar to, ka ūdens radības novājinās. Un nereti zivis un vēžveidīgie, kuri saēdušies mikroplastmasu, nokļūst mūsu pusdienu šķīvī... Pagaidām nav veikti pietiekami daudz pētījumu, kad pierādītu, vai un cik bīstama ir mikroplastmasa, kas nonāk mūsu organismā. Tāpat mikroplastmasa var nokļūt zemes iekšējos ūdeņos - dažādās ūdenstilpnēs un arī augsnē.
Attēls no: es.reuters.com
Uzmanību! Krīt mikroplastmasas sniegs!
Gluži neticams šķiet fakts, ka mūsdienās pat no DEBESĪM ( !!! ) krīt mikroplastmasas sniegs! Pētnieki atklājuši, ka Arktikā krītojošās sniegpārslās atrodamas plastmasas, gumijas un mākslīgo šķiedru daļiņas. Norvēģij;a, Svalbārā, ievāktajos sniega paraugos litrā sniega atklāti pat 10 tūkstoši mikroplastmasas daļiņu. Tas nozīmē, ka pat elpojot organismā nonāk mikroplastmasas daļiņas.
Tev patiks šie raksti
