Virsraksts ir diezgan skaļš, tāpēc aicinu visus, pirms sākt mani nomētāt ar akmeņiem, tomēr izlasīt tālāk un padomāt par tēmu pēc būtības.
Domāju, ka visi būsim vienisprātis, ka viens no lielākajiem ļaunumiem videi ir iespaidīgā patērēšanas un pirkšanas kultūra. Nenormālā “man vienmēr vajag pašu jaunāko” domāšana ir tas, kas liek Ķīnas rūpnīcām griezties un pēc tam rada lavīnas efektu, kas tad arī rezultējas dažādu līmeņu vides iznīcināšanā.
Atgriežoties pie virsraksta – paskatījos savā drēbju “skapī”, kas patiesībā ir pāris kumodes atvilktnes. Tur ir pāris bikses, pāris krekli un kaudzīte ar zeķēm un apenēm. Manas vajadzības ir niecīgas un nekad neesmu jutis nepieciešamību papildināt savu gardarobi pirms kāds no apģērba gabaliem nav novalkāts līdz robežai, kad to jālidina ārā. Man ir vieni vasaras, vieni ziemas un vieni starpsezonu apavi, kā arī vieni pieklājīgi apavi, ko uzvilkt pie uzvalka. Lietoju dušas želeju, kas pie viena ir arī šampūns, tāpat man ir arī viens dezodorants un vienas smaržas.
Un tad ir pilnīgs pretstats visam iepriekšminētajam – sievas drēbju skapis. Tajā ir tāds daudzums apģērbu, lai nākamās trīs nedēļas varētu katru dienu uzvilkt kaut ko citu. Viņai ir kā minimums 20 dažādi apavu pāri, nez cik jakas un mēteļi. Atsevišķas ziepes, krēmi un skrubji katrai ķermeņa daļai, iespaidīgs daudzums dažāda veida kosmētikas, dažādi šampūni un kondicionieri, matu laka, putas, fēns, matu taisnotājs, matu čirkotājs. Šādi varētu turpināt vēl ilgi, bet pieņemu, ka pamatdoma jau sen ir skaidra.
