Esmu apkopojis dažus no pēdējo gadu pārsteidzošākajiem arheoloģiskajiem atradumiem pasaulē. P.S. šajā rakstā ir noslēpts Latvijā populāra cilvēka vārds un uzvārds. Atrodiet to!
Pēdējo gadu pārsteidzošākie arheoloģiskie atradumi10
423
1
Attēls no: www.dailymail.co.uk
Otrā pasaules kara lielākā japāņu zemūdene "I-400". 2013. gada nogalē Havaju Zemūdens pētniecības laboratorijas (Hawaii Undersea Research Lab) komanda paziņoja, ka tai ir izdevies jūras dzīlēs pie Oahu salas krastiem atrast kopš 1946. gada pazudušo Japānas Imperatora flotes Otrā pasaules kara laika lielāko lepnumu - zemūdeni "I-400". Gandrīz 122 metru garo zemūdeni pētnieki atrada pavisam nejauši, 700 metru dziļumā. Tas vraks bija acīmredzami torpēdēts, daļēji sabrucis un nogrimis stāvā leņķī. Domājams, ka to 1946. nogremdēja ASV karakuģi. Ar dīzeļdzinēju un elektrodzinēju darbinātās "I-400" bija lielākās konstruētās zemūdenes pasaulē līdz pat atomzemūdeņu ēras sākumam 20. gadsimta 60. gados. Šo zemūdeņu aktīva būvēšana notika tikai Otrā pasaules kara beigu gados no 1942. līdz 1943. gadam. Sākumā tika plānots uzbūvēt pavisam 18 šādas zemūdenes, taču reālajā dzīvē paspēja uzbūvēt tikai 3. Kad Japāna kapitulēja visas trīs "I-400" nonāca ASV rokās un tika nogremdētas.
Attēls no: weburbanist.com
Liecības par pirmo ķīmisko karu vēsturē. Izpētot vairāk nekā 20 romiešu karavīru mirstīgās atliekas, arheologi varētu būt atraduši liecības par agrāko zināmo ķīmisko karu. Iespējams, ka vēsturē pirmais dokumentētais ķīmiskais uzbrukums ar gāzi noticis jau 256. g. pēc Kr., Sīrijā, kad romieši aizstāvēja Dūra Eiropas pilsētu pret persiešu karaspēka iebrukumu. Pēc pilsētas aplenkšanas, persieši mēģināja izrakt tuneļus zem tās mūriem. Tajā pašā laikā arī romieši sāka rakt savus tuneļus, kurus izmantojot varētu pārsteigt pretiniekus. Persiešu raktajos tuneļos pētnieki ir uzgājuši asfalta un sēra paliekas - ķīmiskā kara pēdas. Arheologu prāt, persiešu karavīri ir vēlējušies pārsteigt romiešu karavīrus un savā tunelī ievietojuši ogļu pannas un plēšas, un uzmetuši uz oglēm dažādas ķimikālijas un indīgos dūmus ievadījuši romiešu tunelī. Saelpojušies indīgos sēra dioksīdu saturošos dūmus, upuri zaudēja samaņu un nomira dažu minūšu laikā. "Tas ir neaprakstāmi nežēlīgi, taču vienlaikus ļoti interesanti. Šie cilvēki mira ļoti briesmīga nāvē, " sacīja Lesteras universitātes arheologs Saimons Džeimss, kurš pētīja šo karavīru atliekas un tuneļus. Džeimss sacīja, ka vispārsteidzošākais šajā atklājumā esot bijis tas, ka persiešu karaspēks acīmredzot ir bijis krietni prasmīgāks, nekā iepriekš uzskatīts. "Persieši, acīmredzot, prasmju ziņā bija vienlīdzīgi romiešiem", viņš norādīja.
Attēls no: www.lifeofguangzhou.com
Sienas gleznojumi uz 4000 gadu veca tempļa sienām. 2007. gadā arheologi Peru ziemeļos, Lambajekes ielejā ap 100 kilometru no Limas, atraka aptuveni 4000 gadu senu templi un tā iekšienē atrada vairākus unikālus mākslas darbus - iespējams, senākos sienu gleznojumus, kādi līdz šim zināmi Amerikā. Arheologs Volters Alva stāstīja, ka gleznojumi visvairāk izceļas ar krāsu bagātību. "Atradums liecina par arhitektonisko un dekoratīvo tradīciju, kura atšķiras no tās, ko esam pazinuši līdz šim," stāstīja galvenais arheologs. Alva uzskata, ka templi ir cēlusi "moderna civilizācija", kura pastāvējusi vairākus tūkstošus gadu pirms tam, kad šajā reģionā 13. gadsimtā ieradās inki. Tempļa platība nav lielāka par rokasbumbas laukuma lielumu un tas ir būvēts no māla. Templis ar visiem tā sienu gleznojumiem ir tik labi saglabājies līdz mūsdienām visticamāk, tāpēc, ka inki ar cieņu izturējās pret tempļiem, kas radīti pirms viņu laika.
Attēls no: www.ilprimatonazionale.it
Benito Musolīni slepenais bunkurs. 2010. gadā celtnieki Romā zem Itālijas fašistu diktatora Benito Musolīni štāba "Palazzo Venezia, atklāja vienu no viņa pazemes bunkuriem. Bunkurs ir 180 pēdas garš un sastāv no deviņām istabām ar telefoniem, sprādziendrošām durvīm un ventilācijas sistēmu. Musolīni šo bunkuru pavēlēja uzbūvēt 1942. gadā, kad viņš sāka raizēties par savu drošību. Diktators baidījās, ka britu bombardēs viņa štābu, lai viņu nogalinātu. Un patiesībā, šāds plāns britiem patiešām bija, taču tas netika īstenots, jo viņi baidījās iznīcināt Romas forumu un Kolizeju, kas atradās pāris simt metru tālāk. 2014. gadā Musolīni bunkurs tika atvērts publikai.
Attēls no: www.patatasmarinas.com
Jūras laupītāja Viljama Kida dārgumu kuģis "Quedag Merchant". Dārgumu meklētāji jau vairāk nekā 300 gadus neatlaidīgi meklēja bēdīgi slavenā skotu pirāta Viljama Kida kuģi "Quedagh Merchant", kas bijis pilns ar zeltu un sudrabu. 2008. gadā kāda amerikāņu zemūdens arheologu komanda pavēstīja, ka ir atraduši Kida kuģi nieka trīs metru dziļumā pie Katalīnas salas Karību jūrā. "Pirmoreiz ieraudzījis šo kuģi, es nespēju aptvert, kā to nevarēja atrast veselus 300 gadus," sacīja zemūdens arheologs Čārlzs Bikers no Indiānas universitātes ASV. Kopā ar kuģa vraku tika uzieti tā lielgabali un enkurs. Viljams Kids kuģi pameta 1699. gadā, pirms viņam bija jādodas uz Ņujorku aizstāvēties pret apsūdzībām pirātismā. Bez sava vadoņa palikušie Kida vīri pēc kāda laika kuģi pameta un tas nogrima. Īsi pirms savas nāves Kids paslēpa savas bagātības nezināmā vietā, un, lai gan 2015. gadā amerikāņu pētnieki sensacionāli paziņoja, ka viņiem pie Madagaskaras krastiem izdevies atrast cita Kida kuģa - "Adventure Gallery" vraku ar 50 kilogramu smagu sudraba stieni tajā, vēlāk ANO norādija, ka vraks, kurā stienis atrasts, nemaz nav no Kida kuģa. Tas, ko pētnieki noturēja par Kida kuģa "Adventure Gallery" atliekām, patiesībā bija bojāta daļa no vietējām ostas būvēm. Kapteinim Kidam tā arī neizdevās pierādīt savu nevainību un 1701. gadā Londonā viņu pakāra.
Attēls no: www.pinterest.com
Leģendāras maiju valdnieces kaps. 2012. gadā maiju pilsētas El Peru drupās arheologu komanda no Vašingtonas universitātes atrada kādas pusmūža sievietes mirstīgās atliekas. Vēlāk tika noskaidrots, ka šie kauli pieder leģendārajai maiju valdniecei Kabelai, kas no 672.-692. gadam pārvaldīja El Peru pilsētvalsti kopā ar savu vīru Kiviču Bahlamu. Kabela bija viena no maiju civilizācijas varenākajām valdniecēm, kurai par nopelniem valsts labā tika pat piešķirts augstākais tituls - Kalomte - nepārspētā karotāja. Valdnieces kapenēs arheologi atrada arī lielu daudzumu vērtīgas keramikas krūzes un krūkas, akmens plāksnes ar gravējumiem un citas dārglietas. Vēsturniekiem Kabela bija iepriekš zināma pēc 1960. gadā atrastās akmens stēlas, kurā viņa aprakstīta kā veiksmīga karotāja. Šis atradums apstiprina, ka Maiju valstī ietekmīgas pozīcijas varēja ieņemt arī sievietes.
Attēls no: nypost.com
Pierādījumi par spāņu konkistadoru nežēlību pret inku impērijas iedzīvotājiem 16. gadsimtā. Izpētot vairāk nekā 258 skeletus divās inku apbedījumu vietās, zinātnieki pirmo reizi ir atraduši fiziskus pierādījumus spāņu konkistadoru nežēlīgajiem uzbrukumiem Peru teritorijas pamatiedzīvotājiem 16. gadsimtā. Vairāku gadu garumā zinātnieku grupas no ASV un Peru pētīja divas inku apbedījumu vietas netālu no galvaspilsētas Limas. Tas, ko viņi atrada bija tiešām šokējoši. Vairums šeit apbedīto upuru bija miruši sevišķi nežēlīgā un šausminošā nāvē. Vairākos galvaskausos arheologi atrada ložu caurumus, dūrienu un sitienu ar smagiem, asiem ieročiem, pēdas. Dažu upuri kauli bija burtiski samīcīti ar dažādiem ieročiem - nūjām un smagām metāla lodēm ar asiem dzelkšniem. "Tie, kuri nogalināja šos cilvēkus, vēlējās arī iebiedēt dzīvi palikušos, " secināja arheologs Stīvens Vernke no Vanderbilta universitātes. Abas kapa vietas tika atraktas jau 2007. gadā, taču bija nepieciešami vairāki gadi, lai izpētītu visus skeletus. Tagad daudzi arheologi vēlas kaut nebūtu to darījuši, jo atklājumi bija ļoti šausmīgi.
Attēls no: www.hurriyetdailynews.com
Vārti uz elli. Izrakumos senajā Hierapoles pilsētā Turcijas dienvidrietumos arheologi 2013. gadā atrada alu, ko uzskata par sengrieķu dieva Aīda (romiešiem- Plūtona) vārtiem. Saskaņā ar seno grieķu un romiešu mitoloģiju šie vārti bija ieeja ellē. Antīkā laikmeta rakstnieki vēsta, ka alas ieeja ir pilna ar dūmiem un indīgiem tvaikiem. Sengrieķu ģeogrāfs Strabons, kurš dzīvoja līdz 24. gadam pēc Kr., vienā no saviem darbiem stāsta, kā iemetis alā zvirbuļus, kas tūliņ miruši un nokrituši zemē. Neticamā kārtā itāļu arheologi var apstiprināt šo novērojumu. "Mēs uzreiz sapratām, cik nāvējoša ir šī ala. Vairākus putnus, kas centās pieliedot tuvāk karstajai ieejai, nosmacēja oglekļa dioksīds," stāstīja Salento universitātes klasiskās arheoloģijas profesors Francesko Andris. Hierapole savos ziedu laikos izcēlās ar dažādām kultūrām, un tās drupas ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Attēls no: www.dailymail.co.uk
Ilga mūža eliksīra recepte no 19. gadsimta.
13 grami alvejas
2,3 grami rabarbera
2,3 grami kaltētas genciānas
2,3 grami kaltētas baltās kurkumas saknes
2,3 spāņu safrāna
114 mililitri ūdens
240 mililitri degvīna/džina
Izspiediet alvejas auga sulu. Saberziet rabarberus, genciānu un safrānu un sajauciet pulveri ar šķidro alveju.
Ļaujiet maisījumam nostāvēt trīs dienas, šad un tad sakratot.
Visbeidzot pirms dzeršanas maisījumu izfiltrējiet.
Tāda ir ilga mūža recepte, ja var ticēt zīmītei mazā pudelītē, kas 2014.gadā tika uzieta izrakumu laikā kādā būvlaukumā Ņujorkā. Pudele ir vismaz 150 gadu veca un tā ir tikai viena no simtiem senu pudeļu, kas atrastas vietā, kur reiz bija vācu alus dārzs ar nosaukumu "Atlantic Garden".
