Cilvēki, kas, lai iegūtu brīvību, veica izlaušanās, kam nevajadzētu būt iespējamām.
Paveica neiespējamo..16
Choi Gap-bok izlīšana caur ēdiena spraugu.
Iedomājaties jebkuras cietuma kameras durvis, kuras esat redzējis..filmā, dzīvē, vienalga. Aptuveni durvju vidū ir šī ēdiena sprauga, pa kuru loģiski cietumniekiem padod ēdamo. Šī sprauga ir apmēram 6 collas garumā(kā dolāra banknote) un 17 collas platumā.
Un tagad pamēģini iztēloties cilvēku, kas izlien pa šo spraugu...un jā, virsrakstā minētais vīrietis to izdarīja. Choi bija 50 gadu. Viņš bija apcietināts par laupīšanu. Nosēdējis diezgan lielu laiku cietumā, vīrietis laikam izlēma pievērsties jogai Nav zināms, vai viņš trenējās lokanībā, lai izlīstu pa šo spraugu vai tas bija prāta aptumsums pēc cietumā pavadītiem 23 gadiem.
Choi jau kādu laiku šķietami tēlojis, ka ar kaut ko nodarbojas, katru vakaru prasot apsargiem slidena materiāla apgērbu, apvalku. To viņš paprasīja arī liktenīgajā vakarā un, kad apsargi bija aizmiguši, Choi ar savu mazo augumu viens un divi bija ārā pa spraugu, kur pat ēdiena paplāti knapi var iestumt.
Kāpēc viņš bēga? Jo gribēja pierādīt savu nevainību..jā, bēgšana no cietuma ir labākais veids, kā to pierādīt. Pēc sešām dienām viņu notvēra.
Džeks Šepards kļūst par izbēgšanas leģendu.
Ja tu vēl 18. gadsimtā biji dzīvs un dzīvoji Londonā, tu noteikti zināji, kas ir Džeks Šepards. Tāds mazs zaglēns, kurš kļuva bēdīgi slavens ar savām izbēgšanām. Nu filmās noteikti esi redzējis, kā no cietuma kameras pa sāna resti izmauc ar palagu vai ko tamlīdzīgu. Nu, to noteikti izgudroja Džeks Šepards.
Bet nu šķietami, viņam tas viss bijis viegli Viņa kamerai nebija sāna lodziņa, tādēļ viņš kaut kā izlauzās uz jumta un tad tikai atlika palaist lejā "virvi" un doties mājās. Šepards nepalika nepamanīts un lejā viņu sagaidīja milzu pūļi, bet viņs bija gatavs. Uzvilka Bugs Bunny cepuri un pazuda. Jā, viņš bija sava veida šovmens.
Nākamajā reizē kamerā viņš nokļuva kopā ar sievu. Tikai tur bija sānu lodziņš un palagi kamerā. Šeprdam bija pieredze un sieva varēja doties lejā pa palagu virvi. Pats Šepards gan neizmuka, tikai sieva. Šepardu ielika individuālajā kamerā, saslēgtas kājas un viss ķermenis satīts vairākās ķēdēs. Aprīkojums jau spēcīgs, bet katru attiecīgo detaļu viņš izmantoja, lai atbrīvotos no citas. Jā, neskatoies uz slēdzeni ap kājām, ķēdēm ap ķermeni, rokudzelžiem, viņš izmuka.
Kad viņš nomira, par viņu runāja. Viņu atceras kā sava veida leģendu. Kā cilvēki teica, pat nāvei nākot, viņam ir plāns, kā izbēgt.
Parkhurstas cietuma bēgļi uzbūvē trepes, ieročus un atslēgas.
1995. gadā Endrjū Rodžers, Kits Ross un Metjū Villiams izbēga no Parkhurstas cietuma(UK) uzbūvējot paši savus instrumentus un lietas. Ja tu domā, ka viņi uztaisīja kaut kādas dakšiņas vai tamlīdzīgi, tad droši izej no šī raksta Pirmkārt, šie vīri uzbūvēja 25 pēdas garas kāpnes, lai tiktu pāri cietuma žogam/sienai. Bet tas ir tā, sīkums ņemot visu kopumā.
Viņi strādāja cietuma tādā kā metāla apstrādes veikalā(arī tagad filmās redzam, ka cietumos ir veikali). Viņiem bija pieeja visiem metāliem, tāpēc ieroču izgatavošana viņiem bija kā uz delnas. Neviens pat faking nezin, kādēļ viņi uztaisīja atslēgas kopijas Ja bija iespēja uzbliezt tādu artilēriju.
Tad nu kādu dienu, kad lielākā daļa cietumnieku bija sporta zālē, šie trīs vīri mierīgi soļoja projām. Viņi ņēma ieročus, lietoja kāpnes, lai gan viņiem bija faking atslēga.. Lai cik labi viss gāja un aizgāja, pēc 4 dienām visi trīs vīri tika atrasti, bet tas nemaina faktu, ka trīs vīrieši nemanot cietumā veikuši šādus darbus priekš bēgšanas. Pusgads priekš 4 dienām brīvībā
Nāves nometne. Vardarbības un moku epicentrs.
Iepriekš minētās izbēgšanas savā būtībā bija cietumnieku izgudrot spēja. Nekādas vardarbības. Izmuka, noķēra. Nekas tāds nebija kādā koncentrācijas nometnē, kur kapteiņi bija sasodītas Nazi kara mašīnas. Cietumnieki par pārkāpumiem tika sodīti līdzīgi kā holokaustā. Slepkavības, mokas, ciešanas. Leons..nē, ne mūsu dzelzs vīrs. Leons Feldhendlers pie sevis noteica, ka tas viss ir bullšits.
Leons jau no paša sākuma apvienojās ar pirmo leitantu Aleksandru Pečerski, kurš uz nometni tika nosūtīts, jo bija ebrejs. Tā nu viņi apvienojās. Viņu loģika bija tāda, ka Nazis nevar sodīt cilvēkus, ja Nazis ir miris. Izklausās arī diezgan loģiski. Apsardzes līnijas bija gan SS oficieri, gan ukraiņu sargi. Pečerskis terorizēja ukraiņus, ka ja SS sargi mirs, Pečerskis in Feldhendlers tiks ielaisti rupnīcās, ierocu izstrādes vietās.
Pēc norunas izpildes, nu cietumnieki droši varēja doties un izgatavot ieročus. Naži, šaujamieroči, viss kā uz paplātes. SS oficieri, kas iepriekš bija citās vietās, tika paaicināti uz šīm izstrādes vietām. Lamatas. Tur arī viņi palika. Ebreji bija sacēlušies pret SS grupām.
Tur vairs nebija nozīmes, apsargs ir bruņots vai nē. Nazi tā bija slikta diena, visi mira. Ar visiem saviem jaunajiem automātiem. No 600 cietumniekiem, 300 izbēga no šīs elles valstības, pateicoties Aleksandram Pečerskim un cilvēkam, kas šīs mocības uzskatīja par bullšitu - Leonam Feldhendleram. Pēc tikšanas ārpus teritorijas, pēc apšaudēm, jaunu dzīvi bija iespēja uzsākt vien 70 no 600 ieslodzītajiem.
Būsim pateicīgi, ka mums nav jāiet cauri tādiem mēsliem.