No locekļu caurduršanas un nogriešanas līdz pat zīdaiņu izmešanai pa logu...
Pasaulē šausmīgākās tradīcijas11
457
0
Pirkstu nogriežana
Dani cilts pamatiedzīvotāji, kas apdzīvo nelielu Jaungvinejas teritoriju, nogriež sev locekļus (visbiežāk pirkstus), lai attēlotu savas bēdas bēru cermonijās, kad nomirst kāds ļoti tuvs cilvēks. Kopā ar amputāciju apbedīšanas cermonijās ir pieņemts arī nosmērēt savu seju ar māliem un/vai pelniem.
Viņi nogrieza savus locekļus, lai paustu mīlestību pret aizgājušo, piemēram, ja kādā ģimenē nomirst sieva, vīrs nocirtīs sev pirkstu un apglabās to kopā ar sievas ķermeni. Pirksti pārstāv dvēseli, kas nozīmē to, ka viņu gari vienmēr dzīvos kopā. Nogrieztais pirkstu skaits ir atkarīgs no tā, cik ļoti cilvēks ir mīlējis mirušo.
Bērnu mešana
Savādu tradīciju atzīmē Indijā, jau apmēram 500 gadu. Jaundzimušais pie kāda svēta tempļa tiek mests no 15 metru augstuma un notverts audumā, kuru tur radinieki. Šo tradīciju izpilda uzreiz pēc tam, kad bērns ir ticis kristīts „Sri Santeswar” templī.
Rituāls tiek izpildīs tikai decembra pirmajā nedēļā un tiek uzskatīts, ka tas dod jaundzimušajam labāku veselību, labklājību un veiksmi turpmākajā dzīvē. Apmēram 200 bērnu tiek šādi nomesti gada laikā (Lielākā daļa bērnu ir sasnieguši vismaz 1,5 gadu vecumu).
Reklāma
Kāzas Indonēziešu stilā
To, ka kāzās tiek ievērotas daudzas tradīcijas, domāju zina ikviens, arī pie mums, Latvijā tādu netrūkst, tomēr kādai indonēziešu kopienai ir tradīcija, kas krietni atšķiras no mums zināmajām. Pāris pēc kāzām trīs dienas un naktis nedrīkst izmantot vannas istabu. Ļaudis uzskata, ka tiem, kuri neveic šo tradīciju laulības dzīve būs neveiksmīga – šķiršanās, neuzticība, bērnu nāve agrā vecumā. Šīs dienas pāri cenšas uzturā lietot ļoti nelielu daudzumu pārtikas un šķirdrumu, lai spētu izturēt šīs trīs diennaktis.
Mirušā pelnu zupa
Yamonami cilts (Brazīlija un Venecuēla) ļoti augsti vērtē mirušo cilvēku apbedīšanu un piekopj dīvainu, bet priekš viņiem ļoti nozīmīgu tradīciju, lai nodrošinātu mieru mirušā dvēselei.
Ja kāds cilts biedrs nomirst, viņa ķermenis tiek sadedzināts un no pelniem tiek pagatavota zupa(!). Jā, tu nekļūdijies, tuvākie radi no mirušā pelniem pagatavo zupu, jo viņi uzskata, ka apēdot šos pelnus, tā gars viņos dzīvos mūžīgi.
Satere-Mawe cilts tradīcija Amazonē
Šis noteikti ir pats drausmīgākais un sāpīgākais rituāls, kas jāpārcieš, lai zēns kļūtu par vīrieti. Tātad, kad zēns sasniedz dzimumbriedumu, viņam ir jādodas uz džungļiem ar citiem sava vecuma zēniem un jāsavās ložu skudras. Šo skudru dzēliens rada gandrīz tādas pašas sāpes, kādas rada lode, kad tā saduras ar miesu.
Kad skudras ir salasītas, tās tiek iemidzinātas un sabērtas tādos kā cimdos un šie cimdi zēnam tiek uzvilkti rokā. Skudras pēc pamošanās ir daudz agresīvākas un dusmīgākas nekā parasti. Rituāla ilgums ir 10 minūtes, kuru laikā zēniem ir jādejo un jācenšas savas domas novirzīt no sāpēm. Pats šausmīgākais ir tas, ka rituāls ir jāatkārto 20 reizes pirms viņš kļūst par īstu vīrieti.
Reklāma
Hindu „Thaipusam” festivāla tradīcija
Reliģisko svinību laikā „Thaipusam”, hinduisti, pierādot savu ticību Lordam Muruganam, izdur sev pīrsingus visdažādākajās vietās uz ķermeņa. Šādas tradīcijas visbiežāk sastopamas valstīs, kur ievērojama tamilu kopienas klātbūtne, piemēram, Indijā, Šrilankā, Malaizijā, Maurīcijā, Singapūrā, Taizemē un Mjanmā.
Šī „pīrsingu” duršana nemaz nav tik vienkārša, kā jūs iespējams padomājāt. Pīrsingi tiek izdurti sāpīgās vietās ap visu ķermeni, ieskaitot mēli. Laika gaitā rituāli ir kļuvuši vel nežēlīgāki, dramatiskāki, brutālāki un asiņaināki – tamili sākuši izmantot lielus šķēpus un āķus pīrsingu izveidošanā.
Tev patiks šie raksti
