Vai nevajadzētu būt tā, ka mūsdienu tehnoloģiju attīstības ietekmē cilvēkiem brīvā laika, finanšu resursi un prieka, hobiju aktivitātēm vajadzētu būt vairāk. Mums ir mūsdienīgi pārvietošanās līdzekļi, kas ietaupa laiku , lai pārvietotos no punkta A uz punktu B. Mums ir telefoni, sociālie tīkli ātrai saziņai. Mums ir veļasmašīnas, mikroviļņu krāsnis, kas ekonomē mūsu laiku, datori un citas tehnoloģijas, kas agrāko laiku uzdevumus atrisina efektīvāk, daudz ātrāk.
Bet kā ir realitātē?
Realitātē mums šķiet, ka laiks skrien ar vien ātrāk. Diena pēc dienas, diena pēc dienas.... nedēļa pēc nedēļas...un šķiet, ka gadi jau kā mēneši skrien. Un mūsdienās kādi ir populārākie teicieni? Ai, man nav laika... ai man jāskrien tur un tur... ai man jādara tas un tas utt... un mēs esam tā aizņemti ar dažādiem darbiem, uzdevumiem, pienākumiem, un vienalga šķiet, ka laiks skrien tik ātri, ka neko nevar tā īsti paspēt izdarīt. Mums nav laika draugiem, mums nav laika sev, mums nav laika bērniem... un vienīgā saruna vecākiem ar bērniem pēc skolas pārsvarā ir tāda:
Vecāki:Nu kā tev gāja skolā?
Bērni:Normāli.
Ar to arī viss beidzas. Mēs cilvēki esam atsvešinājušies viens no otra, aizmirsuši viens par otru un aizrāvušies ar lietām.
Kā to skaidrot? Viens no skaidrojumiem psiholoģisks pieradums pie dzīves!
Mēs sākam pierast pie pasaules. Bērnībā varējām stundām priecāties par taureņiem, ar pilnu interesi vērot putnus, iepazīt pasauli. Katra diena ir kā jauns pārsteigums. Bet pieauguši jau to visu zin, tas nav nekas jauns, tie ieslīgst garlaicīgās rutīnās, no iepriekšējā gada tie atceras varbūt tikai dažas dienas, kas izlec no rutīnas dzīves. Bērniem tā nav, viņi atceras gandrīz katru dienu kā ko spilgtu un jaunu. Varam, pajautāt, kādam, ko darīji pirms mēneša, kas tev palicis atmiņā... un vairumā atbildēs būs, ai nu neko īpašu, ai es neatceros utt.
Neatbildētie jautājumi:
1)Kāpēc attīstoties tehnoloģijām, kas visu spēj paveikt ātrāk, lētāk, atvieglo mūsu dzīvi, bet realitātē mēs izjūtam , ka laika paliek ar vien mazāk un tas skrien arvien ātrāk?
2)Mūsdienās tehnoloģijas ļauj saražot produkciju, izpildīt dažādus darbus par krietni zemākām izmaksām kā agrāk. Tad kāpēc cilvēkiem jāstrādā ar vien vairāk un atalgojums ir tik zems, ka jāstrādā virstundas, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi? Tas ir normāli , ka šādā laikmetā, pastāv tāds jēdziens, kā strādājošie nabagi? Vai tad nevajadzētu strādāt ar vien mazāk un saņemt vairāk?
3)Ja tehnoloģiju attīstība ļauj visu saražot par arvien mazākām izmaksām, tad kāpēc cenas un dzīves dārdzība pieaug? Kāds gudrinieks noteikti, teiks... nu kā biznesa mērķis-nopelnīt visvairāk, ieguldot vismazāk resursu. Bet tad jautājums, ja mērķis ir peļņa, tad kāpēc visas pasaules valstis ir parādos, mistiski kaut kam parādā, nevis zeļ uzkrājumu pārpalikumos?
4) Vai tad tehnoloģijām nevajadzētu katram cilvēkam sniegt ar vien vairāk brīva laika un arvien lielākus finanšu resursus saviem hobijiem, bet mūsdienās to vien dzirdam, ka nav nauda un nav laika? Kas stāv aiz un organizē šo laikmetu?
Atbildes , rakstat komentāros!
