Pārdomas par eitanāziju9

Pārskatot iniciatīvas portālā manabalss.lv, pamanīju kontroversālo ideju par eitanāzijas legalizācijas nepeciešamību. Mani izbrīnija fakts, ka šī iniciatīva nav nemaz tik populāra, kaut arī jebkurš no mums var saslimt ar smagu slimību vai ciest negadījumā.

Nonāvēšanas pieļaujamība ir akarīga no tā, vai dzīvības vērtība (līdz ar to dzīves) rodas no tā, ka tā ir svēta, līdz ar to tā ir vērtīga netakarīgi no kvalitātes, vai dzīves vērtība ir atkarīga no tās kvalitātes.
Nīderlandē un Beļģija šī prakse ir legalizēta jau kopš gadsimta sākuma, kopš 2016. gada asistētā pašnāvība ir atļauta arī Kalifornijas štatā. (asistētās pašnāvības gadījumā pacients pats iedzer indi)

Turpmāk runāšu par iemesliem, kāpēc tas būtu nepieciešams un apstrīdēšu argumentus pret.

Galvenais arguments pret ir reliģija. Manuprāt, ir netaisni, ka kristieši uzspiež savu viedokli neticīgajiem. Kādas lietas legalizācija ir valsts lieta, bet ticība katra privāta lieta. Turklāt, lielākā daļa ticīgo nekad nav piedzīvojuši tādas ciešanas, kas ir par cēloni šīs procedūras legālai veikšanai - vairāk kā pusē gadījumu neārstējams vēzis, citi bieži iemesli ietver demenci un multiplo sklerozi. Kāpēc liegt cilvēkam izvēli un piespiest būt citu aprūpē? No veciem cilvēkiem ir gadījies dzirdēt, ka galvenais ir nepalikt uz gūltas, ka pats pat uz tualeti nevar aiziet. Smagi slimu cilvēku dzīvē ir maz brīvības, daudz sāpju, pat, ja palīdz pretsāpju līdzekļi, tad gara ciešanas nepazūd un nereti psihiskās ciešanas ir daudz nepanesamākas par fiziskajām. Runājot par reliģiju, vēl piebildīšu, ka,piemēram, Austrālijā 65 procenti ktistiešu atbalsta eitanāziju.

Otrs spēcīgākais arguments pret ir psiholoģiskā ietekme uz procedūras veicēju. Šo procedūru varētu veikt tikai tie ārsti, kas tam piekrīt (līdzīgi kā ir ar abortu), turklāt, daļa ārstu uzskata, ka tas ir labs darbs, jo palīdz samazināt ciešanas.

Argumenti par ietver izvēles brīvību, ciešanu samazināšanu. Arī ekonomiski apsvērumi. Nauda, kas tiktu ietaupīta uz neārstējamiem pacientiem, tiktu izmantota to pacientu ārstēšanai, kas vēl ir glābjami, kā arī neārstējami slimo pacientu, kuri neizvēlētos nāvi, dzīves kvalitātes uzlabošanai.