Par ko bērni melo vecākiem.16

Es ar savu draudzeni iepazinos internetā. Vecāki nezina, ka esmu lesbiete. Viņiem teicu, ka mēs iepazināmies skolā. Tāpēc man ir jāmelo arī par viņas vecumu, jo man ir 19, bet viņai 23.

Es atceros kā 16 gadu vecumā ierados mājās, salietojies LSD. Bija 4:00 no rīta. Mani sagaidīja mamma sakot, ka man jābrauc līdzi pavadīt tētis uz lidostu. Viņa neko neteica par to, ka esmu vēlu mājās, jo ļoti vēlējās, lai kāds viņai atpakaļceļā sastāda kompāniju. Es neuzdrošinājos bilst ne vārda, jo negribēju, lai tēvs uzķer, ka esmu salietojies. Atpakaļceļā māte ierosināja, ka jābrauc man. Viss likās briesmīgs, pretimbraucošās mašīnas izskatījās pēc čūskām. Es sāku raudāt. Kad māte jautāja, kas noticis, es atbildēju, ka esmu ļoti emocionāls, jo tētis brauc prom.

Dzīvoju kopā ar savu vecvecmammu. Viņa ir ļoti pareiza. Es ienīstu pildīt mājasdarbus. Vienu dienu es viņai pateicu, ka es nevaru izlasīt, kas rakstīts grāmtā, viņa teica, ka nolasīs man to priekšā. Nākamajā dienā viņa mani aizveda pie acu ārsta, es negribēju, lai mani pieķer, tāpēc teicu daudz ko neparizi. Man lika uzgaidīt, kamēr vecvecmmma runājas ar ārstu. Viņa izgāja raudādama. Es domāju, ka tas tāpēc, ka es sameloju. Vēlāk viņa mani aizveda ēst saldējumu. Nu, ko, tad jau viss kārtībā! Vakarā dzirdēju kā vecmamma apzvana raudot visus radus, jo ārsts viņai teica, ka es kļūšu akla. Visi pret mani sāka izturēties savādāk. Ļāvu vecvecmammai mani vedāt uz baznīcu un ļaut mani apslacīt ar svēto ūdeni, visi par mani aizlūdza. Nu esmu pazīstama kā meitene, kas brīnumaini izveseļojās.

Man ir 12. Man un draudzenei pirmoreiz ir seks. Viņa ir nevainīga. Es viņai teicu, ka es arī, bet tie ir meli.

Wow! Mani tīņa gadi bija traki. Es visu laiku meloju, kur es pavadu nakti. Teicu, ka pavadu nakti pie draudzenēm, bet biju kopā ar puišiem, kas man ir daudzreiz par vecu. Nepildīju mājas darbus, bet teicu, ka esmu tos jau izpildījusi, mātei uzrādīju vecus mājasdarbus ar izmainītu datumu. Tagad esmu pieaugusi un man ir divas meitas. Ak, Dievs! Es negribu, lai viņas ir tādas kā es!

Kad es atnāku vēlu mājās, vecāki jautā, kur es biju. Es atbildu. ka pie draudzenes, jūs taču viņu atceraties, ne? Es jūs mēģināju sazvanīt, paši necēlāt klausuli. Aizeju uz savu istabu, pārģērbjos, atnāku atpakaļ un jautāju, ko viņi pa dienu sadarījuši. Tas nostrādā katru reizi.

Kad man bija 15, es un mana draudzene izlēmām bastot skolu un iet ciemos pie puišiem. Paceļm mūs savāca policija un aizveda atpakaļ uz skolu. Protams, viņi piezvanīja mūsu vecākiem. Mājās es pateicu, ka stulbie policisti nemaz mūsos neklausījās, mēs tikai gribējām nopirkt dažas lietas veikalā, kas ir tieši pretī skolai priekš klases ballītes. Nezinu vai vecāki noticēja, bet par to vairs neviens nerunā.

Mana māte mani būtu nogalinājusi, ja zinātu, ko es darīju bērnībā. Es viņai vienmēr teicu, ka esmu pie draugiem, kamēr es dzēru un pīpēju zāli. Reiz viņa manā mašīnā atrada paciņu ar 7 gramiem zāles. Man izdevās viņu pārliecināt, ka esmu pamēģinājis tikai vienreiz, laigan uz grīdas mētājās 3 izsmēķi.