Padomju laiku dzīvoklis, bildes no muzeja ekspozīcijas10

Uz galda pie atzveltnes krēsla ir galda lampa, padomju laika avīzes un 1976. gada žurnāls Ogoņok. Viņam blakus sēdošais vecāka gadagājuma muzeja darbinieks, brilles ar ragām, rūtainā kreklā un sporta biksēs, pats izskatās pēc eksponāta. Un, kad viņš sāk runāt, nekaunīgi “labi” un izrunā vārdus ar urālu dialektu, tad vienkārši gribas pieiet pie vectēva un piespiest galvu viņam pie ceļiem, kā bērnībā pie tēva ceļiem.

Ikviens var aptaustīt un aplūkot eksponātus tuvāk, aplūkot fotogrāfijas slaidkopā-bumbā.

Uz mola stikla pudelēs - īstās smaržas "Krasnaya Moskva", kas zina, kā saglabāt savu aromātu vairāk nekā 50 gadus.

plates ar vecām dziesmām, lai arī ''svilpo'', lieliski atspoguļo mūsu jaunības atmosfēru.

Meiteņu formas tērpi ir izgatavoti no īstas vilnas, maigi un patīkami pieskarties. Balts un melns priekšauts, apkakles. Cik tas ir jauki un skaisti! Tūlīt atmiņā paliek bērnība, skola, mīļākie skolotāji un draugi.

Gulta vecmāmiņas istabā ar mežģīņu apmetni, gultas pārklāju un salvetēm ir ar rokām izšūta. Cik mīļi un visiem pazīstami!
Bet kopumā situācija dzīvoklī, protams, krasi atšķiras no tās, kurā dzīvojam tagad.
Lai gan ir vērts atzīmēt, ka daudzi cilvēki dzīvo tāpat, vai pat nabadzīgāk nekā muzejā iekārtots dzīvoklis. Pirmkārt, tie, protams, ir lauku pensionāri, kolhoznieki, kuriem ir ļoti mazas pensijas. Viņiem nav ne jausmas, ka var mainīt mēbeles vai nopirkt dārgu ledusskapi. Tāpēc viņu mājās pie sienām ir tādi paši brieži un uz kumodēm un naktsgaldiņiem adītas salvetes. Kāpēc viņi kaut ko mainītu? Labāk viņi tērēs naudu dāvanām mazbērniem un bērniem.